Pirmais siltais pavasara vējš, saule, ātrums, brīvība – šķiet, ka šiem patīkamajiem apzīmējumiem vienādības zīme liekama ar vārdu «motocikls». Ja ir patiesa vēlme, parasti ir arī varēšana, šoreiz to attiecināsim uz mācīšanos braukt ar motociklu. Aizsākot rakstu sēriju «Iesācēja rokasgrāmata», pirmajā daļā pastāstīsim, kā spert pirmo soļus moto braukšanas pasaulē. To izdarīt mums palīdzēs moto braukšanas instruktors ar vairāku gadu pieredzi – Ģirts Vilnis (saukts par Goblinu).

Ar ko sākt? Pirmkārt, ar apziņu, ka kaut nedaudz, bet līdzsvara sajūta ir nepieciešama. Tiem, kuri nemāk braukt ar divriteni, būs ievērojami grūtāk iemācīties vadīt motociklu. Arī paniskas bailes no ātruma nav vēlamas. Viss pārējais ir pa spēkam jebkuram cilvēkam – spēja darboties vienlaicīgi ar abām kājām un rokām. Protams, mācīšanās laiks ir ļoti individuāls, bet vidēji sievietēm tas parasti aizņem no viena līdz diviem mēnešiem, vīriešiem ar priekšzināšanām – līdz vienam mēnesim.  Darbības shēmas pirmais etaps ir iestāšanās autoskolā, kur paralēli 15 teorijas stundām jāveic arī astoņas obligātās braukšanas stundas (pie jebkura brīvi izvēlēta instruktora). Teorijas stundās papildus noteikumiem ir īss ievads motocikla tehniskajā uzbūvē. Tiem, kas nevēlas sevi apgrūtināt ar tehniskajām niansēm, tas nemaz nav jādara – galvenais ir zināt, kā piepumpēt riepu, kur pārbaudīt dzesēšanas šķidruma un eļļas līmeni. Ģirts stāsta, ka ar obligāto nodarbību skaitu pietiek tikai cilvēkiem ar priekšzināšanām. Optimālais nodarbību skaits nedēļā – divas nodarbības. Protams, vēlama arī papildus trenēšanās slēgtā teritorijā, ja ir pieejams motocikls. Meitenēm ne vienmēr iet viegli, jo mocikli ir smagi, tāpēc no sākuma tiek dota iespēja mācīties braukt uz vieglāka. Pašlaik CSDD ir iegādājušies motociklus, ar kuriem arī jākārto eksāmens, un parasti autoskolās tie ir ļoti līdzīgi – klasiski, paredzēti ielas braukšanai, ar divcilindru motoru. Galvenais ir saprast, pēc kādiem principiem motocikls jāvada, jo tas ir pamats tam, lai pēc tam izbrauktu arī figūras. Ja ir grūtības ar konkrēta braukšanas elementa iemācīšanos, to, pēc Ģirta domām, vajadzētu atkārtot tik ilgi, līdz sanāk perfekti. Instruktors stāsta, ka brīdī, kad no mācību laukuma jāpārvietojas uz ielas satiksmi, sākas dažnedažādi brīnumi – ir «brašuļi», kas apgalvo, ka pirms tam jau braukuši ar motociklu, bet, nonākot kopējā satiksmē, neredz nevienu zīmi, brauc, kur ienāk prātā u.tml. Ģirts uzsver, ka parasti cenšas ielas maršrutos iekļaut arī posmus, kur topošais moča vadītājs var pabraukt ātrāk par 50 km/h, lai pierastu pie ātruma, un, jo vairāk cilvēks spēj redzēt apkārt, jo ātrāk var pabraukt. Mācīties braukt ar moci pa ielu nav tas pats, kas to darīt ar auto, jo kamēr esi mācīšanās procesā, tomēr ir sajūta, ka tevi «piesedz» instruktors. Bet tad, kad pirmās bailes pārvarētas, nāk apziņa, ka ar moci var braukt ievērojami veiklāk, neaizņemt daudz vietas, un no punkta A punktā B nonākt reizes trīs ātrāk, nekā pārvietojoties ar mašīnu.

Viens, divi, trīs...

Esošā likumdošana nosaka, ka A1, A ierobežoto vai A braukšanas tiesību kategoriju var mācīties arī patstāvīgi – tas nozīmē, ka drīkst piedalīties kopējā satiksmē ar cilvēku, kurš pavada un ir atbildīgs par motobraucēja rīcību. Ja cilvēkam, kurš šādā veidā mācās braukt ar moci, jau ir B kategorijas tiesības, nav nepieciešams izņemt vēl mācību braukšanas atļauju.

Tiem, kuri tikko sasnieguši 18 gadu vecumu un vēl nav B kategorija, jādodas uz CSDD ar medicīnisko izziņu un var izņemt t.s. «baltās» tiesības (mācību braukšanas atļauju), kas ļauj mācīties gan A1, gan A un B kategorijas patstāvīgi. Ar šīm tiesībām var nokārtot ierobežoto kategoriju, proti, braukšanas tiesības, kas paredzētas močiem ar jaudu līdz 25 kilovatiem (ieskaitot). Uz kubatūru šie ierobežojumi neattiecas.

Uz eksāmenu!

Brīdī, kad esi drošs par savām moto vadīšanas spējām, jādodas uz CSDD eksāmenu. Maršrutu nosaka inspektors un galvenais uzdevums ir noskaidrot, cik labi braucējs iekļaujas satiksmē. Katram, kurš dodas uz eksāmenu, būtu jāsaprot, ka galvenais ir nevis mehāniski iemācīties izbraukt figūras, bet apzināties, ko var iesākt ar konkrētu motociklu uz ielas. Rodas jautājums, vai jaunajam braucējam pēc tam nav grūti pārslēgties uz savu iecerēto moci, kas, iespējams, radikāli atšķirsies no tā, ar kādu ir mācīts braukt? Instruktors paskaidro, ka parasti adaptācijas periods ir ļoti īss, un jau pāris dienu laikā arī jaunais mocis ir pilnībā apgūts!

Ja cilvēkam ir 16 gadi, viņš var nokārtot A1 kategoriju, ar kuru varēs vizināties uz jebkāda motocikla ar jaudu līdz 11 kilovatiem/125 cm³ jeb 0,16 kilovatiem/uz 1 motocikla kg. Lai tiktu pie šīm tiesībām, pašmācības ceļā jānokārto B kategorijas teorijas eksāmens (drīzumā tiks pieņemta arī kā A kategorijas teorija) un jāiemācās braukt ar minētās jaudas motociklu. Būtiski, lai kāds māca izbraukt figūras, jo pašmācības ceļā to izdarīt būs pagrūti. To iespējams izdarīt gan kopā ar kādu pazīstamu cilvēku, kas jau brauc ar moci, gan ar autoskolas instruktoru. Vēlams divas trīs stundas braukt autoskolas instruktora vadībā gan pa ielu, gan figūras, lai saprastu pareizo braukšanas tehniku un eksāmena gaisotni.

18 gadu vecumā var kārtot B kategoriju, kad tas izdarīts, kaut nākamajā dienā var iestāties autoskolā un sākt mācīties A ierobežoto kategoriju. Tajā ietilpst jau minētās astoņas obligātās braukšanas nodarbības. Tiem, kuriem jau ir A1 kategorija un divu gadu pieredze, domājams, nebūs nekādas problēmas nokārtot arī A ierobežoto kategoriju.

Gadījumi, kad pirms 21 gada sasniegšanas, iespējams iegūt pilnu A kategoriju, ir tad, ja 18 gadu vecumā nokārtotas gan B, gan A ierobežotās kategorijas vai arī tikai A ierobežotās braukšanas tiesības. Tad jau 20 gadu vecumā var soļot pēc A kategorijas tiesībām un braukt ar jebkādu motociklu. Šis izņēmums tiek pamatots ar to, ka iepriekš cilvēks guvis pamatīgu pieredzi ielas satiksmē.  

Savukārt tiem, kuriem jau ir 21 gads un B kategorijas braukšanas apliecība, nepieciešams nokārtot tikai A kategorijas eksāmenu.

Vai nav tā, ka tiem braucējiem, kuri jau māk vadīt auto, moča viltību pievarēšana padodas vieglāk? Izrādās, ka nē. Protams, tie, kas mācās gan noteikumus, gan braukšanu, mēdz sastrādāt dažādus brīnumus uz ceļa, bet atšķirība tāda, ka šie cilvēki daudz ātrāk mācās un viņiem nav jālauž savi vecie braukšanas paradumi, kas ne vienmēr der vienlīdz kā auto, tā moto braukšanai. Savukārt tos, kam B kategorijas tiesības jau kabatā, iedala vairākās grupās: konsekventie noteikumu neievērotāji, tādi, kas noteikumus ir mācījušies pirms kāda laika un tagad ar lielu izbrīnu uzzina par izmaiņām tajos; un trešā grupa, kas, pēc Ģirta domām, «vienkārši nav radīti, lai skatītos uz ceļa zīmēm.»

Tiem, kas vēlas attīstīt savas braukšanas prasmes tūdaļ pēc tiesību nokārtošanas, Ģirts iesaka braukt uz «Biķernieku» vai «333» trasi, kur regulāri notiek treniņi tieši iesācējiem – iespēja izprast braukšanas procesu – cik ātri esi spējīgs iebraukt līkumā, cik tālu vari «ieguldīt» motociklu u.tml. Ir pieejams speciālists, kas pastāstīs par braukšanas tehniku un kļūdām, nepieciešams tik vien kā atbilstošs apģērbs. Ģirts uzskata, ka katram motobraucējam būtu nepieciešams iziet arī otro posmu braukšanas iemaņu uzlabošanā, un arī jebkura sacensību pieredze nāk tikai par labu braucēja iemaņu uzlabošanai. Tāpat instruktors iesaka eksperimentēt ar moču veidiem, un ja ar pirmo piegājienu neiepatīkas kāds mocis, nevajag atmest ar roku, bet mēģināt citus veidus.

Autors: Ilze Aperāne
Foto: Motors&Sports