Vai Talsu rallija attīstība ir bijusi tik vienkārša un nemainīga? Lai to uzzinātu, uz sarunu aicināju Ēriku Vīksni - vienu no profesionāļiem šajā jomā, bez kura padoma neiztikt Talsu rallija organizēšanā.

Talsu rallija organizēšanā Ēriks dalību sāka 1998. gadā un turpināja to darīt vienpadsmit gadus. Sākumā organizējis krosu, bet pirms tam no 1977.gada braucis rallijā - gan kā stūrmanis, gan kā pilots. Šis specifiskais sporta veids raisīja interesi par tā otru pusi - organizēšanu un, ilgi nedomājot, Ēriks kļuva par Talsu rallija galveno organizatoru, tomēr viņš nezināja to,  ka tas nebūs tik viegli, kā izskatās!

Kā Ē.Vīksne stāsta, PSRS laikos rallijā uz starta sacensībās stājās 120 mašīnas, ierasto 50 - 70 automašīnu vietā. Tās tika aprīkotas ar primitīvu drošības karkasu, standarta sēdekļiem un jostām. Tagad tehniskie drošības noteikumi ir ļoti mainījušies. Ēriks min, ka latvieši, it sevišķi kurzemnieki, vienmēr izrādījuši interesi par ekstrēmām lietām, kāds arī ir autosports. Vai Talsu rallijs vienmēr ir bijis tik populārs? Jā, gan 80. gados, gan arī šobrīd. Agrāk rallijs norisinājās divas dienas, tomēr papildsacensību distance bija garāka, vismaz 130 km. Sportisti sāka braukt sestdienas vakarā, brauca visu nakti. Svētdien no rīta bija finišs, pēc kura visi stūrmaņi stāvēja rindā, lai pārbaudītu fiksēto rezultātu pareizību. Cits paspēja aizmigt, gaidot savus rezultātus, cits ar nepacietību gaidīja apbalvošanu.

Ēriks atzīst, ka drošības noteikumi ir ļoti mainījušies. Piemēram, agrāk ātrumposmos slēdza tikai lielos krustojumus, nevis visu ātrumposmu, jo satiksme bija mazāk intensīva. Pirms rallija sākuma bija pavēle no Rajona Izpildkomitejas, kas norīkoja pie lielajiem krustojumiem brīvprātīgos kārtības sargus vai milicijas darbiniekus. Ja arī notika kāds negadījums, tad to, protams, izmeklēja un bieži vien atzina par negadījumu sacensību laikā un organizatori netika vainoti. Ēriks nebaidās apgalvot, ka šobrīd latvieši ar rallija organizēšanu ir galvastiesu augstāk par Lietuvu un Igauniju. Organizators stāsta, ka agrāk vislielākās galvassāpes Talsu rallija organizēšanā sagādāja kartes kopijas. Tās zīmēja ar roku un pavairot bija ļoti grūti, jo tehniskais nodrošinājums bija ļoti minimāls.

Runājot par „Strazdes” ātrumposmu, kas līdzjutējus vilina ar augsto un skaisto tramplīnu, Ēriks atklāj - agrāk šis tramplīns bija vēl sarežģītāks un vairāk metošs, tomēr ceļu darbu veicēji izdarīja dažas nepatīkamas korekcijas, līdz ar to šis posms vairs nav tāds, kā iepriekš. Strazdes tramplīns Talsu rallijā ir kļuvis par sava veida klasiku. Nevar noliegt, ka šis ātrumposms ir viens no grūtākajiem un sarežģītākajiem visā rallijā. Ir leģenda, ka agrāk Strazdes ceļu gribēja taisnot. Autosportisti sanāca kopā un izdomāja, ka sev kaklā sakārs visas medaļas, cik nu vien katram esot bijušas, un ies runāt pie satiksmes ministra, lai iebilstu par nevēlamajām izmaiņām. Ministrs esot bijis atsaucīgs un novērtējis sportistu centienus atstāt šo ceļa posmu tādu, kāds tas ir līdz šim brīdim. Tādējādi var teikt, ka ātrumposms ir sportistu nopelns.

Kurš posms Talsu rallijā ir visvairāk apspriests? Šogad tas gods pienākas 37,2 km garajam ātrumposmam ar nosaukumu „1000km.lv”, kurš ir atzīts par talismanu Talsu rallijā. Jāatzīst, ka šis posms ir grūts, tas ir labs izturības eksāmens braucējiem un parasti pēc tā notiek lielas korekcijas klašu rezultātos.

Lai noorganizētu Talsu ralliju, ir nepieciešami vidēji 350 darbinieku, no kuriem 75 ir kasieri, 150 apsargi, kā arī jāīrē no 10 - 12 autobusi, kuri izvadā darbiniekus pa posteņiem. Ēriks uzsver, ka vairāk vajadzētu piesaistīt rallijam jaunatni un veidot jaunus sporta klubus. Šobrīd stabilas ekipāžas rallijā ir vidēji divdesmit, tāpēc, ka rallijs nav sporta veids ar zemākajām izmaksām.

Pašlaik Ēriks „stafeti” rallija organizēšanā tālāk nodevis Raimondam Štrokšam, tomēr vēljoprojām viņš palīdz organizatoriskajos jautājumos. No rallija viņš nekur tālu nav aizgājis, pēdējos gados braucot rallijā par komisāru. „Rallijs Latvijā ir fantastiska niša, kurā vēl var ieguldīt un attīstīt. Tas ir sporta veids, kam prognozē vēl lielāku izaugsmi un skatītāju skaita pieaugumu. Šis sporta veids Latvijā ieņem pirmo vietu, pateicoties tā dinamikai, atraktivitātei, ātrumam un skaistām mašīnām. Atbalstītājs var redzēt atdevi saviem ieguldījumiem. Kā attīstīsies rallijs tālāk, to mēs redzēsim tuvākajos Latvijas rallija Čempionāta posmos,” savu stāstījumu pabeidz Ē.Vīksna.

Autors: Agnese Ozoliņa
Foto: Latvijas SAAB klubs