Meitenes un moči, moči un meitenes... . Šķiet, ka šī kombinācija uz Latvijas ceļiem ar katru silto gadalaika posmu sāk palikt populārāka. Un, kad ir tikts līdz attiecīgās kategorijas tiesībām un mocim, var sniegties augstāk – iestāties moto klubā, lai būtu starp domubiedrenēm vai sasniegt savas sportiskās ambīcijas. Lai noskaidrotu, kas maģisks ir šajā savienībā „mocis + sieviete” devos uz sarunu ar sieviešu moto kluba „Weird Sisters” vadītāju Zani Stukmani.

Dibinātāja – izbijusi moto sportiste

Zane stāstu par sevi un klubu iesāk ar vārdiem: „Šķiet, ka uz močiem „kritu” jau laikā, kad pat staigāt vēl nemācēju, kaut kas mani tajā visā pievilka...” Gāja gadi, moto kluba dibinātājas interese par šo sievietēm netipisko izklaidi auga, un 16 gadu vecumā – pirmās sacensības motokrosā. Zanes kā moto sportistes kontā ir sacensības Latvijas un Eiropas Čempionāta amatieru posmos, bet 2007.gadā radās doma par sieviešu moto kluba izveidi. Pašlaik kluba biedra statusā ir 26 sievietes, no kurām deviņas – aktīvas moto sportistes. Dažas no tām piedalījušas Eiropas Čempionāta posmos, citas – Lietuvas Čempionātā. Uz šo gadu plānota dalība daļai braucēju Latvijas Čempionātā, ņemot vēra sponsoru zemo aktivitāti. Pati kluba dibinātāja pašlaik pilda finansiālā atbalstītāja funkcijas, jo savas sportistes gaitas ar smagu traumu beidza pagājušajā gadā.

Pamatā – patiesa vēlme sevi pierādīt

Rodas jautājums – kāpēc klubā tik maz dalībnieču uz salīdzinoši lielo sieviešu – motobraucēju fona (dati no CSDD uz 2009.gada 1.janvāri – 5541 daiļā dzimuma pārstāves ar A kategorijas tiesībām)? „Tāpēc,” atbild Zane „ka mēs savu klubu nepopularizējam, un biedra statusu nevar iegūt jebkura motobraucēja. Ja pie mums ierodas sieviete ar vēlmi pierādīt sevi kā neatkarīgu būtni un personību ar savām interesēm, iespējams, ar striktām prasībam pret sevi un ambīcijām sportā, pēc noteikta izvērtēšanas perioda dodam viņai iespēju kļūt par kluba biedri. Pirms tam iespējamas apmācības mūsu partnerskolās.” Tālākais kluba uzdevums ir promotēt meitenes Latvijas un ārvalstu moto aprindās, atbalstīt vairāk finansiāli, jo katrai braucējai jau ir savs treneris. Vēl viens svarīgs kritērijs – kluba biedrei ir jābūt ieinteresētai rīkot dažādus pasākumus (kā vienas no interesantākajām minamas „Weird sisters” rīkotās check-point sacensības ar močiem – tuvākais šāda veida pasākums plānots maijā Rīgas rajonā. Arī dažādu labdarības akciju rīkošana ir kluba aktivitāšu sarakstā – katru gadu tiek vākta nauda slimu bērnu arstēšanai). „Ar mūsu rīkotajiem labdarības projektiem jau esam paveikušas pāris vērā ņemamas lietas – sadarbībā ar Izglītības un Zinātnes ministriju uzdāvinājām skolām datorus, piedalījāmies www.motopower.lv rīkotajā akcijā un ziedojām grāmatas, lai atvērtu bibliotēkas bērnu namos, kādam fiziski slimam puisītim savācām naudas līdzekļus rehabilitācijai,” stāsta Zane. Tā kā kluba juridiskais statuss ir biedrība, tā saimnieciskā struktūrvienība nodarbojas ar dažādu darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu, lai par nopelnīto naudu varētu finansiāli atbalstīt kluba biedres – sportistes. Kā interesants jaunums minama jaunā moto sportistu nometne, ko šogad vasarā plāno rīkot „Weird Sisters” – tā būs paredzēta bērniem līdz 15 gadu vecumam, kas savu dzīvi nolēmuši saistīt ar motokrosu. Šajā projekta plānots iesaistīt arī bērnus no bērnunamiem, ņemot vēra lielo interesi par motosportu no šo jauniešu puses.

Kluba vīzija ir izveidot spēcīgu sieviešu – motociklistu - motosportistu komandu, kas būtu konkurētspējīga ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā. „Latvijā ir diezgan pelēcīga moto dzīve, publicitāte minimāla, jo moto klubu pasākumi tendēti uz slēgtu cilvēku loku, un interesentiem no malas dažreiz tas viss var šķist nesasniedzams. Mēs vēlamies, lai moto pasākumi kļūst atvērtāki un pieejami ikvienam,” klāsta Zane. Pašlaik komandā brauc tikai profesionālas sportistes, kas ir tendētas uz mērķu sasniegšanu un izaugsmi, kā arī vēlmi būt labākajām. Pati jaunākā kluba biedre ir tikai 12 gadus jauna, vecākajai - 30. Tā kā ar motosportu beidz nodarboties apmēram 32 gadu vecumā, tad saprotams jauno sieviešu īpatsvars klubā.

Vīriešu attieksme - dažāda

Uz jautājumu, kāda ir vīriešu – motobraucēju attieksme pret šo ašo kombināciju, Zane stāsta, ka nav viennozīmīgs spriedums – ir tādi, kas priecājas un atbalsta šādas aktīvas sievietes, bet ir arī otra grupa, kas pilnība nosoda ātrās braucējas. Konkurentes tomēr. Katrā ziņā vienaldzīgo nav. Kultūra uz ielas: nicinājums vai cieņas izrādīšana, braucot lielākā pūlī parasti meitenes tiek laistas kā pirmās braucējas. Par kopējo braukšanas kultūru uz Latvijas ceļiem un auto braucēju un motociklistu attiecībām Zanei ir savs viedoklis: „Šķiet, ka pēdējā laikā braukšana ar motociklu ir vairāk nepieciešamība, un tikai pēc tam - kaifa ķeršana. Moci uzturēt ir daudz ekonomiskāk nekā automašīnu, protams, arī laika ietaupījums, nestāvot sastrēgumos. Otrs aspekts – mūsu paaudzes vēlme kļūt brīvākiem un neatkarīgākiem, un braukšana ar moci ir veids, kā to izrādīt.” Lai arī vasarā var šķist, ka moto braucēji paliek arvien vairāk un vairāk, kopējais skaitlis izlīdzinās – piemēram, lielajos pasākumos (kā sezonas atklāšana) dalībnieku paliek mazāk. Par sadzīvošanu ar autobraucējiem, Zane saka, ka tāda Latvijā nepastāv, jo katrs vēlas būt pirmais, katram sava taisnība, un rezultātā – vienas nometnes iemītnieki ienīst pretējos un otrādāk. „Lai gan jāsaka, ka motociklisti paši izpelnās šo attieksmi pret sevi, domādami, ka viņiem visur ir priekšroka, bet tā nav! Ir jāievēro satiksmes noteikumi, un, braucot kaut vai pa Vācijas ceļiem, šādas situācijas vispār nav novērojamas. Tur braucēji viens otru ciena – vienalga, vai tu brauc ar moci, vai auto,” par kultūru stāsta Zane. Varbūt šo nepareizo attieksmi var mēģināt mainīt caur klubu aktivitātēm? Zane stāsta, ka „Weird Sisters” pastāv iekšējās kārtības noteikumi, jo braucot pa ielu, biedrs nes kluba vārdu, un pēc tam neslava izplatās tieši par klubu, nevis braucēju. Arī Latvijas lielākajos moto klubos ir stingra iekšējā disciplīna, bet ta izplēnē brīdī, kad katrs aizbrauc uz savu pusi – individuāli braucējs neuzskata sev par saistošiem šos noteikumus. Kā ar maģisko kombināciju ārpus Latvijas robežām? Ir populāra, it īpaši Eiropas Dienvidos, un tur novērojama lielāka cieņa kopumā pret motociklistu. Interesanti, ka arī sacensībās ne vienmēr vērojama pozitīva attieksme no vīriešu - braucēju puses pret sievietēm.

Vai spēks pietiek, lai smago braucamrīku savaldītu? Zane pasmaida un atbild: „Tā ir tehnika. Sieviete var vadīt jebkuru transportlīdzekli, galvenais ir līdzsvara sajūta. Man pašai ir viens no smagākajiem ielas motocikliem pasaulē - Suzuki RF 900 RR , jo to ir vieglāk „ieguldīt” līkumos un vadīt uz ceļa, bet pārsvarā meitenes izvēlas vieglākus močus (līdz 600 cm³)”.

Sieviete ir būtne, kas allaž rūpēsies par sev mīļām lietām, tāpēc pabeidzot sarunu par savu kaislību, Zane piebilst, ka dāmas vienmēr rūpīgāk apiesies ar savu motociklu - zinās, kur eļļu ieliet, kur akumulators novietojās, lai gadījumā, ja brauciena laikā kas noiet greizi tehniski, viņai nevajadzētu nevienu saukt palīgā. „Weird Sisters” zina, kas ir neatkarība.

Autors: Ilze Aperāne
Foto: Weird Sisters