Ahoi, tauta!
Tā īsti pat nezinu no kuras puses sākt...
Atkal sāk dīdīt kkāds iekšējs nemiers un ir sajūta, ka vajadzētu kādu pasākumu. Pasākumu tēmas un formāti mēdz būt ļoti dažādi un nekad neuzrunā pilnīgi visus, jo vienmēr būs kāds, kuram kkas nav pa prātam. Mēs, vismaz parasti, cenšamies taisīt pasākumus, kuri uzrunā mūs pašus, tāpēc visbiežāk tas, kas tiek gatavots, pašiem ļoti patīk, bet tas nenozīmē, kas tas patīk visiem pārējiem.
Šoreiz gribu parunāt par pasākuma formātu, kas personīgi man šķiet nenormāli interesants, ko pats arī esmu izbaudījis, un pats arī esmu organizējis. Precīzi 7 gadus atpakaļ (tas bija 2008. gada vasarā) rīkojām tā saucamo miniralliju. Toreiz vēl tieši tā arī saucās LAF organizētie standartauto ralliji, kuros kā viena no klasēm bija ROAD klase, kurā dalībniekiem bija jāveic distance, pēc tā saucamās, leģendas (road book), un nevis visātrāk, bet visprecīzāk. Mēs taisījām līdzīgus pasākumus, kuros starp leģendu braucieniem bija arī iespēja veikt veiklības braucienus pa trasi. Tas viss tika tiesāts un vērtēts ar punktiem, attiecīgi piešķirot vietas, tādejādi sadalot goda pjedestālu un pārējās.
Ņemot vērā to, ka visu rīkoto pasākumu dokumenti vēl joprojām ir pieejami arhīvā, iepriekšējā nedēļas nogalē izdrukājām veco leģendu un aizbraucām to izbraukt, lai atcerētos, kā tad tas īsti bija - https://instagram.com/p/3TK0H3SZOG/ Un jāatzīst, ka tas atsauca atmiņā ļoti pozitīvas emocijas, kuras, kopā ar nelielu adrenalīna devu, rosina stimulu, pamēģināt uzrīkot līdzīga rakstura braucienus mūsdienās. Patiesībā, mūsu nedēļas nogales pārbaudes brauciena mērķis jau bija viena no organizatoriskās puses sastāvdaļām, jo bija jāpārliecinās par to vai šādu formātu var izbraukt ar viedttālruni un tajā iebūvēto GPS, un parasto rokas hronometru, kas nozīmētu to, ka, ja var, tad lielākajam vairumam nebūtu nepieciešams veikt jebkādus uzlabojumus vai investīcijas mašīnai, lai piedalītos šādos pasākumos. Un, ko mēs noskaidrojām? Jā, VAR!
Ticu, ka daudziem nav ne mazākās nojausmas par to, kas tas tāds vispār ir? Kas ir leģenda, kas ir režīms vai regularitāte, kas ir RS, kas LK utt... Ja jāpaskaidro būtu vienā teikumā, tad tas ir tas, bez kā nenotiek, un nevar notikt, neviens rallijs. Visam pamatā un saknē ir režīms, kas ir stingri jāievēro, lai noritētu organizēta rallija mašīnu plūsma. Šo režīmu un tā formātu agrāk ļoti plaši pielietoja sacensībās, kuras mēdz saukt arī par "stūrmaņu gonku", un atsevišķos rallija posmos pasaulē, tādas organizē arī vēl šodien (piemēram, WRC Monte Carlo).
Kko ļoti līdzīgu, bet, protams, stipri vairāk pietuvinātu vienkāršam mirstīgajam un mūsu apstākļiem, gribam piedāvāt arī jums. Tas varētu būt pasākums ar auto, kur pasmelties adrenalīnu, iegūt emocijas un sajust sportisku konkurences garšu, kā rezultātā tiktu noskaidrots, kurš ir labākais un precīzākais. Pēc savas būtības tas būtu klasisks rallijs visā savā elementā, kurā ir pārbraucieni pēc leģendas no viena dopa uz otru vairākos apļos, tikai mēs to pasniegtu tā, lai, braucot ar ielas mašīnu, tiktu ievēroti VISI CSN punkti un noteiktais vidējais ātrums. Leģendu braucienos tiesneši kontrolē apsteigumu vai kavējumu, kas dod soda sekundes, pēc kurām tad arī varētu noteikt labākos. Pēc ļoti līdzīga principa varētu vērtēt arī veiklības braucienu (starp pārbraucieniem) pa slēgtu trasi, kas nozīmētu, ka kopvērtējumā labākais var jebkurš, jo mašīnas jaudai nav noteicošā. Šāda veida pasākumā droši uz vienas līnijas var nolikt WRX STI vai OBK dīzeli - uzvarēs precīzākais un apķērīgākais.
Šis topiks tika atvērts, lai dzirdētu citu viedokli. Šeit drīkst un arī VAJAG rakstīt savus komentārus, pārdomas un jautājumus, jo gribam saprast, ko par to domā citi. Tāpēc ceram uz jūsu atbalstu, jo, protams, ka šādus pasākumus par velti neviens netaisa, un tādus uztaisīt arī maksā naudu. Ir kkāds budžeta minimums, kas ir nepieciešams, lai vispār kkas notiktu, tapēc ir svarīgs minimālais dalībnieku skaits.