TEXTI - anekdotes, stāsti, joki un piedzīvojumi...

[TheKid]

Vīrs , viss apnicis, darbā neiet , sieva veca , apnikusi , atnāk mājās , tur Sieva halātā pasniedz zupu..
- vīrs: nu ko tas nozīmē šeit mētājas dvieļi, netīri trauki , viss nekopts ... vai nu sakop vai ujobivai.
nākamā dienā
atnāk mājās māja spīd un laistās , viss tīrs, sieva pasniedz zupu...
- vīrs: nu un kas ,ka viss spīd viss tīrs, bet paskaties uz sevi pati nekopta, mati netīri , drēbes saņurcītas... vai nu sakop sevi vai ujobivai
pēc dienas
atnāk mājās viss tīrs sieva sakopta , kleita jauna, frizūra ... nagi lakoti, tiek pasniegta zupa ..
-vīrs: nu un kas , ka viss spīd un ir tīrs , pati sakopusies, bet galvā taču salmi , nu redzi, šeet logometriskais lineāls mētājas vai tad kādreiz nevarēji apskatīties... vai nu izglītojies vai ujobivai..
pēc dienas...
sieva sēz, māja tīrs sieva sakopta, sēž ķēķī ..vīrs apsēžas pie galda... a, kur zupa,cik ilgi jāgaida?
sieva- tur rokās logometrisko lineālu...: tā mīļāis ... mēs dzīvojam kopā 8 gadus,
tavs loceklis 18 cm
mana maksts 20cm
tātad nedajobs ir 5km 248m un 2cm
... vai nu dajobivai..vai ujobivai

[TheKid]

Sievietes stāsts

Pirmo reizi mūžā. Visām manām draudzenēm viņi jau bija. Tikai es kaut kā iztiku. Nē, protams, pazīstami vīrieši man dažādos laikos bija, taču tie visi eksistēja ārpus mana dzīvokļa un parādījās tajā tikai epizodiski. Bet tad kādreiz... No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Kaut arī sākumā es domāju, ka viņš neiedzīvosies: viņi taču ir kaprīzi... Pirmkārt, viņš paziņoja, ka ja jau mēs esam nolēmuši dzīvot kopā, tad lietot prezervatīvu ir vienkārši nehumāni. Tiesa neprecizējot - attiecībā pret ko. Iezīmējās varianti. Mīļoto, liekas, interesēja tikai viņš pats. Mani tas neapmierināja. Es apvainoju viņu egoismā un bezrūpībā. Viņš man ieteica iegādāties vibratoru. Es viņam atgādināju, ka dzīvojam AIDS laikmetā. Viņš teica, ka neesot Tāds. Es pagrozīju pirkstu pie deniņiem. Viņš sabāza koferī savas kaklasaites. Es šķībi pasmaidīju. Viņš aizcirta durvis. Es pārkrāsoju matus. Viņš atslēdza ar savu atslēgu. Knapi paspēju līdz aptiekas slēgšanai. Lūk, - viņš sniedza man mazu paciņu. - Vai tad tu biji ruda?

Un tā: mēs sākām dzīvot kopā. Vakarā atgriežoties mājās es jau vairs nesabijos no tā, ka logos deg gaisma. Un neteicu telefona klausulē: "Jūs ne turp piezvanījāt", ja kāds izrunāja viņa vārdu. Papildus visam pārējam, mans spilvens smaržoja pēc viņa odekolona. Mīļotais naktīs krāca, vilka segu uz savu pusi - un sega krita uz grīdas. Ne sev, ne citiem. Viņš tualetē lasīja "Mariņinu" un sauca pa spraugu: "papīru!" "Izplēs pirmo lapaspusi. Un lai es to draņķi mājās neredzētu!" Viesos viņš citēja Kantu. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobu pastu un ziemā dāvināja zemenes, īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta līdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi, es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. "Muskuļi ir jātrenē", viņš teica.. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā: "Bet manējais vakar":
a. līdz ritam spēlēja kompjūterspēles,
b. visu dienu nogulēja zem mašīnas
c. apēda nedēļas kotlešu krājumus
d. sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu
e. atkal smēķēja tualetē
f. teica, ka seriāli notrulina
g. visu vakaru skatījās boksu
h. noslēpa manu telefonu grāmatiņu
i. draņķis un asinssūcējs "...

Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu.. Patīkamus un
ne pārāk...

Pirmais atklājums: viņš ir.

Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams "Ko pagatavot vakariņās?" mani satrieca vairāk par "būt vai nebūt". Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par 3 kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: "vai mums ir kas garšīgs?" skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: "vīriešu ēdiens. 10kg" Nopirki un diena brīva.

Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet... atnākot no darba viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes.. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie "pierādījumi" tiktu nogādāti vismaz līdz vannas istabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.

Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda "poliklīnika" izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco Opeli. Un kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes "Sports".

Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu - viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs,
a. "labrīt, dārgā",
b. "kas mums ir vakariņās, mīļā",
c. "nāc pie manis..."
Taisnības labad gan jāpiezīmē, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanas:
- piespēli, padod piespēli es teicu,
- nu, mēslu vabole,
- Andri, padod alu...

Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk kā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz krāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un, nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: "paej nost no ekrāna".

Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a. vieta pie gaida,
b. mīļākais krēsls
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē.. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla tikai izdzirdot pazīstamos, smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles, vai pat nodot tās metāllūžņos - mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.

Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole:
- Ar ko tu runāji pa telefonu? kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā? kur biji no četriem līdz pieciem? no kurienes tev šie auskari?
Atbildes uz šiem jautājumiem - ar draudzeni; mans brālis; frizētavā; tu uzdāvināji

Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās. Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimeda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdījās gar durvīm klauvējot pie manas sirdsapziņas: "es ciešu no saskarsmes trūkuma". Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. "Ei, un kā tad ar Arhimeda likumu", jautāju. "Ieiešu dušā", attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.

Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti... Man sāka lobīties āda uz sejas.

Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos.. Un uz ielas. "Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti", tika izdarīti dziļdomīgi secinājumi.

Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. "Es tevi mīlu", teica viņš sniedzot ziedus.

Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl. Vispār, dzīve ar vīrieti - tas ir kā šaha spēle. Nemitīga sacensība ar nerakstītiem, neskaidriem noteikumiem. tā zirgs neiet muļķīte... kā tad tas iet? divi lauciņu uz priekš, viens sāniski lai kaimiņš tā iet. Es iešu tā... kopš kura laika tādi noteikumi? Kopš pagājušās minūtes... Es teicu! Ej mīļā...

[Kashpis]

Šis labs

[2xR]

5 ar pusi - miljaa, nac pie manis tik pa celjam panjem augstu bauskas alinju no leduskapja....

[DeeCee]

Ko teikt SVF, ja viņi prasa atdot aizdevumu,,,


☺Eiropas Valsts, uz kuru jūs zvanāt ir izslēgta vai atrodas ārpus uztveršanas zonas...
☺Gribat atpakaļ naudu? Sūtiet SMS ar tekstu "atdod naudu" uz 171 un pie savas naudas saņemsi klāt 50 centu un dziesmu "I Gel Money". Īsziņas cena 100 000 000 Ls
☺My answer will be but i will not say.
☺Izmeklēšanas rezultātā mēs atklājām, ka firma "Latvija" ir fiktīva un reģistrēta uz bezpajumtnieka vārda. Atvainojiet.
☺Kādu naudu? Fonda naudu? Neko tādu nezinu. Neviens no visas latviešu tautas nekādu fonda naudu nav redzējis, goda vārds, būsiet sajaukuši.
☺Mums nepietiek finansējuma, lai šo jautājumu risinātu.
☺Mēs negribam izraisīt ekonomikas krīzi, iepludinot SVF tik lielu naudas summu...
☺Tie, kas aizņēmās visi ir Īrijā. Griezieties pie Īrijas.
☺Mēs kaut kā neredzam, ka uz papīriem kaut kur būtu parakstījusies "Latvija".
☺Atdot? Bet mums ar to naudu pietika tikai tam, lai izskatītu, kur to naudu tērēt!
☺(Zatlera atbilde) Kāda nauda? Kas ir nauda? Starp citu, kādā sakarā jūs runājat par naudu? Un kas es esmu?
☺Mums jūs neko neesat aizdevuši! Varbūt Austrijai? Viņu karogs bāāāigi līdzīgs mūsējam.
☺Redziet, ir jautājumi, uz kuriem nav atbildes.

[Heniss]

Sieva (griboša) vīram: "Vai zināji, ka labam bullim * ir vidēji 1000 reizes gadā?"

Vīrs: ""Mjā, bet ne jau ar vienu govi!

[egoist]

VECO ZĒNU SPĒLES


spēle "Pleskodāle". Visi autobusa pasažieri sabāž rokas cits citam kabatās, bet šoferis iebāž tikai vienu roku, jo viņam ar otru roku jātur stūre. Katrā pieturvietā katrs kaut ko izvelk citam no kabatas un ieliek savējā, to pašu dara arī pārējie. Vienā brīdī šoferis skaļi paziņo "Pleskodāle". tagad visi paskatās, kas nonācis viņam kabatā. Tas pasažieris, pie kura atrodas šofera autobusa tehniskais talons ir vinnējis un viņš ieņem šofera vietu. Tālāk viss norisinās tāpat, kamēr atskan sauciens "Pleskodāle".

Spēle " Uz manu "nu"!" . Savācas kāds prāvs bariņš veco zēnu. Vismaz divi. Sasēžas strīpā un gaida saulrietu. Tikko saule norietējusi spēles vadonis nosauc " Nu!!!", uz ko pats jaunākais izvelk siļķi, ķeblīti un puslitru. Spēle beidzas, kad aust saule.

Splēle "Vārd un tēvavārds". Pieci ieceļotāji no Permas apgabala izdzer desmit pudeles šņabja... Viens no viņiem tiek ienests un nolikts skapī. Pārējiem ir jāuzmin, kas ir skapī, pareizi nosaucot vārdu un tēvavārdu. Ja pareizi nosaukts vārds un tēvavārds, skapī gulošais skaļi iekrācas.

spēle "Saimnieka stingrā roka". Kāds rotaļas dalībnieks, kurš ielūdzis viesus, kaut kur noslēpj savu labo roku. Kad atnāk ciemiņi, tie grib sasveicināties, bet redz, ka saimnieks bez rokas, tie jautā: "Kur tava roka?". Saimnieks neko neatbild, kamēr nav sasveicinājies. Tad nu viesi dodas meklēt saimnieka roku. Kurš atrod, tas paspiež atrasto stingro roku, un ar to saimnieks runā, sadzer un citādi kontaktējas. Pārējie, kas roku nav paspieduši, var iet mājās, tiem ēst un dzert nedod.

Rotaļa "Tu neesi mana māte" - vismaz trīs vīri vēro izjauktu žiguļa motoru, tad viens no viņiem izsaucas "Tu tak esi galīgi pilns!" uz ko pārējie divi atbild: "Tu neesi mana māte!" Kurš no šiem diviem to pasaka pirmais, tas drīkst ņemt nākošo šļuku. Pēc tam rotaļu sāk no jauna.

"Appreci maitu". Vecais zēns iet uz deju vakariem, "Tiem, kam pāri 50" tik ilgi, kamēr apprecās. Naktī abiem guļot vienā gultā, tikko apprecētā sieva izgrūž nupat iegūto laulāto draugu no gultas, vai no rīta uzcep tosterī čību, vai vēl kaut ko tamlīdzīgu. Tad nu vecais zēns saprot, ka apprecējis maitu un viņš apvainojies iesniedz šķiršanos. Spēle norit tik ilgi, kamēr vien vecais zēns spēj saviem spēkiem aizvilkties uz deju vakariem...

Spēle "Vaksācija", zēni sanāk uz hokeju, nolej dīvānu ar karsto vasku un skatās televizoru, kad iesit golu, visi lec kājās, pēc spēles saskaita katra atplēstos matiņus uz dīvāna. Tas vecais zēns, kuram visvairāk atplēsts, tas ir vinnējis un drīkst izdzert vienu aliņu ārpus kārtas.

Spēle "Es nevaru parunāt, man maize mutē". Viens piebāž muti ar baltmaizi un otrs ir viņa pavadonis. Abi dodās uz sociālo dienestu, VID, prokuratūru vai kādu citu interesantu vietu. Tad nu tas, kuram maize mutē, ieiet kādā kabinetā un sāk plātīties un īdēt. Kad kādu pusstundu ierēdnis nav sapratis ko viņš grib, pavadonis iesaka iedot viņam papīra lapu un zīmuli. Kad tas ir iedots, tad uz lapas uzraksta - "Es nevaru parunāt, man maize mutē".

Iepriekš sagatavo sev kādu viedokli, kas atšķiras no visiem pārējiem. Šo savu viedokli uzraksti uz lapiņas un pēc tam nogremdē to tuvējā dīķi, bet ja tuvumā nav dīķa, tad tualetes podā. Visur, Kur vien ierodies tu tagad rādi augstprātīgu sejas izteiksmi, jo tev ir viedoklis, kas atšķiras no visiem pārējiem. Tev nevienam par to nav jāstāsta, galvenais, lai būtu interesanti.

"Ej Tu ratā, man nav laika!" - spēle, ko var spēlēt arī vienatnē. Dalībniekiem jāpaņem 2 sarkanos ķieģeļus, jānosēžas pie mājas durvīm un jāsit ķieģeļus pret zemi. Ja kāds jautā, ko jūs darāt, atbildiet: "Ej Tu ratā, man nav laika!". Spēle beidzas, kad kāds no malas atnāk ar ķieģeļiem un sāk jūs atdarināt.

„Aklais traktorists”. Spēles norisei vajadzīgs traktors, (vēlams T-40) un vismaz 3 dalībnieki. Vienam dalībniekam aizsien acis un iesēdina traktorā. Pārējie dalībnieki sakāpj uz traktora. Aklais traktorists brauc tik ilgi, kamēr uz traktora palicis tikai 1 spēlētājs, kurš nākamais ieņem „aklā traktorista” vietu.

UZVELC APENES PĀRI GALVAI! spēles dalībnieki nostājas vienā līnijā. spēles vadītājs dod komandu un visi vecie zēni nenovelkot rūpīgi izgludinātas un iebuktētas uzvalka bikses, no aimugures izvelk apenes un uzstiepj tās sev galvā. kurš pirmais paveicis šo vingrinājumu turpmāk tiek apbrīnots, godāts un slavēts visos veco zēnu saietos

Spēle"Taxi" - izjokot taksistu! Komandu spēle! Pirms iekāpšanas jāprasa taksistam ,vai varēs aizvest pa 3 , 4 (lati nav jaapiemin) līdz izvēlētajam galamērķim , kad tiek sarunāts,tad beigās visi izkāpj un tā korītī ,kā pie pusdienu galda pionieru gados - visi pasažieri nobļaujas -trīs četri -PALDIES. un nu ir laiks mukt!!

[slaists]

VECO ZĒNU SPĒLES


spēle "Pleskodāle". Visi autobusa pasažieri sabāž rokas cits citam kabatās, bet šoferis iebāž tikai vienu roku, jo viņam ar otru roku jātur stūre. Katrā pieturvietā katrs kaut ko izvelk citam no kabatas un ieliek savējā, to pašu dara arī pārējie. Vienā brīdī šoferis skaļi paziņo "Pleskodāle". tagad visi paskatās, kas nonācis viņam kabatā. Tas pasažieris, pie kura atrodas šofera autobusa tehniskais talons ir vinnējis un viņš ieņem šofera vietu. Tālāk viss norisinās tāpat, kamēr atskan sauciens "Pleskodāle".

Spēle " Uz manu "nu"!" . Savācas kāds prāvs bariņš veco zēnu. Vismaz divi. Sasēžas strīpā un gaida saulrietu. Tikko saule norietējusi spēles vadonis nosauc " Nu!!!", uz ko pats jaunākais izvelk siļķi, ķeblīti un puslitru. Spēle beidzas, kad aust saule.

Splēle "Vārd un tēvavārds". Pieci ieceļotāji no Permas apgabala izdzer desmit pudeles šņabja... Viens no viņiem tiek ienests un nolikts skapī. Pārējiem ir jāuzmin, kas ir skapī, pareizi nosaucot vārdu un tēvavārdu. Ja pareizi nosaukts vārds un tēvavārds, skapī gulošais skaļi iekrācas.

spēle "Saimnieka stingrā roka". Kāds rotaļas dalībnieks, kurš ielūdzis viesus, kaut kur noslēpj savu labo roku. Kad atnāk ciemiņi, tie grib sasveicināties, bet redz, ka saimnieks bez rokas, tie jautā: "Kur tava roka?". Saimnieks neko neatbild, kamēr nav sasveicinājies. Tad nu viesi dodas meklēt saimnieka roku. Kurš atrod, tas paspiež atrasto stingro roku, un ar to saimnieks runā, sadzer un citādi kontaktējas. Pārējie, kas roku nav paspieduši, var iet mājās, tiem ēst un dzert nedod.

Rotaļa "Tu neesi mana māte" - vismaz trīs vīri vēro izjauktu žiguļa motoru, tad viens no viņiem izsaucas "Tu tak esi galīgi pilns!" uz ko pārējie divi atbild: "Tu neesi mana māte!" Kurš no šiem diviem to pasaka pirmais, tas drīkst ņemt nākošo šļuku. Pēc tam rotaļu sāk no jauna.

"Appreci maitu". Vecais zēns iet uz deju vakariem, "Tiem, kam pāri 50" tik ilgi, kamēr apprecās. Naktī abiem guļot vienā gultā, tikko apprecētā sieva izgrūž nupat iegūto laulāto draugu no gultas, vai no rīta uzcep tosterī čību, vai vēl kaut ko tamlīdzīgu. Tad nu vecais zēns saprot, ka apprecējis maitu un viņš apvainojies iesniedz šķiršanos. Spēle norit tik ilgi, kamēr vien vecais zēns spēj saviem spēkiem aizvilkties uz deju vakariem...

Spēle "Vaksācija", zēni sanāk uz hokeju, nolej dīvānu ar karsto vasku un skatās televizoru, kad iesit golu, visi lec kājās, pēc spēles saskaita katra atplēstos matiņus uz dīvāna. Tas vecais zēns, kuram visvairāk atplēsts, tas ir vinnējis un drīkst izdzert vienu aliņu ārpus kārtas.

Spēle "Es nevaru parunāt, man maize mutē". Viens piebāž muti ar baltmaizi un otrs ir viņa pavadonis. Abi dodās uz sociālo dienestu, VID, prokuratūru vai kādu citu interesantu vietu. Tad nu tas, kuram maize mutē, ieiet kādā kabinetā un sāk plātīties un īdēt. Kad kādu pusstundu ierēdnis nav sapratis ko viņš grib, pavadonis iesaka iedot viņam papīra lapu un zīmuli. Kad tas ir iedots, tad uz lapas uzraksta - "Es nevaru parunāt, man maize mutē".

Iepriekš sagatavo sev kādu viedokli, kas atšķiras no visiem pārējiem. Šo savu viedokli uzraksti uz lapiņas un pēc tam nogremdē to tuvējā dīķi, bet ja tuvumā nav dīķa, tad tualetes podā. Visur, Kur vien ierodies tu tagad rādi augstprātīgu sejas izteiksmi, jo tev ir viedoklis, kas atšķiras no visiem pārējiem. Tev nevienam par to nav jāstāsta, galvenais, lai būtu interesanti.

"Ej Tu ratā, man nav laika!" - spēle, ko var spēlēt arī vienatnē. Dalībniekiem jāpaņem 2 sarkanos ķieģeļus, jānosēžas pie mājas durvīm un jāsit ķieģeļus pret zemi. Ja kāds jautā, ko jūs darāt, atbildiet: "Ej Tu ratā, man nav laika!". Spēle beidzas, kad kāds no malas atnāk ar ķieģeļiem un sāk jūs atdarināt.

„Aklais traktorists”. Spēles norisei vajadzīgs traktors, (vēlams T-40) un vismaz 3 dalībnieki. Vienam dalībniekam aizsien acis un iesēdina traktorā. Pārējie dalībnieki sakāpj uz traktora. Aklais traktorists brauc tik ilgi, kamēr uz traktora palicis tikai 1 spēlētājs, kurš nākamais ieņem „aklā traktorista” vietu.

UZVELC APENES PĀRI GALVAI! spēles dalībnieki nostājas vienā līnijā. spēles vadītājs dod komandu un visi vecie zēni nenovelkot rūpīgi izgludinātas un iebuktētas uzvalka bikses, no aimugures izvelk apenes un uzstiepj tās sev galvā. kurš pirmais paveicis šo vingrinājumu turpmāk tiek apbrīnots, godāts un slavēts visos veco zēnu saietos

Spēle"Taxi" - izjokot taksistu! Komandu spēle! Pirms iekāpšanas jāprasa taksistam ,vai varēs aizvest pa 3 , 4 (lati nav jaapiemin) līdz izvēlētajam galamērķim , kad tiek sarunāts,tad beigās visi izkāpj un tā korītī ,kā pie pusdienu galda pionieru gados - visi pasažieri nobļaujas -trīs četri -PALDIES. un nu ir laiks mukt!!

B... miegs pārgāja pēc šitā

[Heniss]

Mamma prasa meitai- Kā saka sunītis? -Vau, vau. Un kaķītis?! -Ņau, ņau! Un līdaciņa.? -Aizver muti.!...

[Bi0]

Mamma prasa meitai- Kā saka sunītis? -Vau, vau. Un kaķītis?! -Ņau, ņau! Un līdaciņa.? -Aizver muti.!...

Ej nost, labs

[Zais]

Lūk, tā http://www.tvnet.lv/auto/autosport/wrc/article.php?id=4981890

[TheKid]

Lūk, tā http://www.tvnet.lv/auto/autosport/wrc/article.php?id=4981890

Viss ir cool, tikai ar ko..., ar Fordu...

[SUBARUART]

Lūk, tā http://www.tvnet.lv/auto/autosport/wrc/article.php?id=4981890

Viss ir cool, tikai ar ko..., ar Fordu...

Veciit, fords un citrons ir pasaules labaakas mashiinas.... shaubues? paskaties wrc pirmo desmitnieku
ar imprezaam un eeveleem brauc vairs tikai bananrepublikaas...
un kaada buus tava nakamaa mashiina?

[INGO]

Vecīt, labāk padomā kādus sūdus vinji pārējiem pārdod, lai varētu savas wrc rotaļas apmaksāt

[bulkans]

Vecīt, labāk padomā kādus sūdus vinji pārējiem pārdod, lai varētu savas wrc rotaļas apmaksāt

+1

tos pat ar manu frankenshteinu nevar saliidzinaat