Lūgums palīdzēt Jānim Kārkliņam!!!

[TheKid]

LAF Rallija komisija lūdz nodot jebkuras grupas asinis Stradiņa slimnīcas reanimācijas nodaļā ar piezīmi Jānim Kārkliņam. Tālrunis uzziņām - 67069244.

LAF Rallija komisija izsaka pateicību ekipāžām:
nr. 4. Andis Neikšāns / Pēteris Dzirkals,
nr. 22. Jānis Feldmanis / Juris Vilmanis,
nr. 9. Aivis Egle / Mārtiņš Jerums
un visiem rallija „ERGO rallijs Cēsis 2008” 4. ātrumposma atbildīgajiem dienestiem par operatīvo rīcību sacensību negadījumā cietušās ekipāžas nr. 16. Jānis Kārkliņš / Jānis Krastiņš glābšanā.

LAF Rallija komisijas vadītāja
Irēna Krastiņa

[Snuks]

Asinis var nodot Stradiņos:
8:00 - 14:30 (pirmdien, otrdien, ceturtdien, piektdien)
10:30 - 17:00 (trešdien).

Pēc minimālas alkohola lietošanas jānogaida 2-3 dienas, pēc nopietnākas - 1 nedēļa, pēc pamatīgas dzeršanas - vispār nav ieteicams doties asinis nodot.
Ja tetovējums taisīts mazāk kā pirms 6 mēnešiem - arī nevar nodot.

Asins sagatavošanas nodaļas tiešais tālr. 67069444

[Explorer]

Vēl nedaudz - "iedvesmai" (+ FOTO)

http://www.iauto.lv/art/14382/35

[viesulitis]

http://www.tvnet.lv/auto/autosport/rall ... id=4889348

[RS Lauris]

Jāņa Kārkliņa vecāki un LAF Rallija komisija no sirds pateicas visiem, kas atsaucās lūgumam nodot asinis. Atsaucība bija milzīga un patreiz asinis nodot vairs nav nepieciešams.

PALDIES!

LAF Rallija komisijas vadītāja
Irēna Krastiņa

[viesulitis]

Pagājušajā svētdienā avārijā cietušā autorallista Jāņa Kārkliņa tētis Andris vakarrīt pastāstīja, ka operācija dēlam bijusi veiksmīga, plauša ir saglābta un pēcoperācijas stāvoklis, pēc mediķu domām, ir labs. No komas Jānis ir ārā, bet tiek turēts mākslīgā miegā. Viņa stāvoklis stabilizējas, pēc desmit dienām būs lielāka skaidrība, šobrīd jāapbruņojas ar pacietību. Kā jau rakstījām, Jānis atrodas P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

A.Kārkliņš lūdza ar avīzes starpniecību vēlreiz pateikt paldies visiem, kas gan Rīgā, gan Kuldīgā ziedoja asinis Jānim. Kuldīgā ceturtdien to izdarīja 19 cilvēki, ļoti daudzi bija atbraukuši no pagastiem, visvairāk no Vārmes. Kā teica Kuldīgas slimnīcas asins sagatavošanas nodaļas vecākā māsa Inita Pudāne, tik daudz vidēja gadagājuma donoru no laukiem sen nebija redzēts. Bet Kuldīgas dome ārkārtas sēdē Jāņa ārstēšanās izdevumiem piešķīrusi 500 latu.

[Morsitis]

būs labi! tā vienkārši ir jābūt

[Snuks]

20.06.2008. Jānis Krastiņš "Sveiki visiem! Labas ziņas- Jānis jau otro dienu ik pa laikam atmostas un komunicē ar saviem tuvajiem, šobrīd gan tikai ar acīm un specīgiem rokas spiedieniem. Ir kopēja veselības stāvokļa stabilizācija un lēni bet stabili virzamies izveseļošanās virzienā. Varu piebilst, ka nu ir rī OK ar plaušām. "

[Morsitis]

[snpz]

Prieks dzirdēt, ka iet viss uz labo pusi

20.06.2008. Jānis Krastiņš "Sveiki visiem! Labas ziņas- Jānis jau otro dienu ik pa laikam atmostas un komunicē ar saviem tuvajiem, šobrīd gan tikai ar acīm un specīgiem rokas spiedieniem. Ir kopēja veselības stāvokļa stabilizācija un lēni bet stabili virzamies izveseļošanās virzienā. Varu piebilst, ka nu ir rī OK ar plaušām. "

[Snuks]

Sveiciens visiem!!!! Šovakar biju apciemot Jāni! Ura! Jānis ir pārvietots uz nodaļas palātu, un ir uzsācis cīņu par pilnīgu atveseļošanos!! Šodien mēs ar viņu jau runājām!!!!!, Jānis jau kustina abas rokas un kājās, esam sakuši jau plānot rehabilitāciju Jūrmalā. Ticiet man, ja mēs ar viņu spējam apsriest jautājumu par māsiņu personālu slimnīcā, tad lietas viennozīmīgi iet uz labo pusi!!! Esmu pilnīgi pārliecināts, ka visai drīz mēs atgriezīsiemies arī pie ieplānotajiem treniņu procesiem!!! Šobrīd ir pāragri spriest, kad un kā tas notiks taču mums viesiem ir pacietīgi jāgaida Jāna atgriešanās, un ar savām labajām domām jāvēl viņam jo drīza izveseļošanās!!! Paldies visiem, kuri jūt līdzi Jānim, paldies viesiem, kuri par viņu fano, paldies visiem, kuri tic ka viņš pilnvērtīgi atgriezīsies ne tikai sadzīvē, bet arī rallija apritē!! Tas noteikti notiks- jo kā šodien teica Jānis - nav jau citu variantu lai būtu savādāk! paldies- Jānis Krastiņš

[kasis113]

Mācība bija smaga. Ļoti smaga.

Edīte Cinkus, Kurzemnieks

09. oktobris (2008)
12:28

Savulaik viens no labākajiem Latvijas rallistiem, PSRS čempions, Jāņa tēvs un treneris Andris Kārkliņš par avāriju Cēsu rallijā un notikumiem pēc tās.

A.Kārkliņš: – Zvaigznīšu brīdis ir beidzies. Var būt, ka mums viss nāca pārāk viegli, pārāk strauji gājām uz mērķi. Bet, lai no vietas, kur mēs atrodamies, no mūsu mazās valsts kādu pamanītu, ir jābūt galvas tiesu pārākam braucējam, lai tiktu pie WRC automašīnas un pasaules apritē. Mēs braucām tā, lai tiktu ievēroti. Nekur jau nav teikts, ka tas bija nepareizi.

Kāpēc, tavuprāt, šāda nelaime notika?

– Mani jau rallijā sen biedē tas, ka sacensību organizatori, iepazīstot trasi, neslēdz tos posmus, kur ikdienā jābrauc ar 50 km/h, bet sacensībās iet 120 un vairāk. Jaunajiem džekiem jāļauj izbraukt pilnā ātrumā, lai viņi saprot, kas ir kas. Tad kļūdu būtu mazāk. Braucot ar mazu ātrumu, ir jābūt kompjūteram galvā, lai saprastu, kas šajā vietā notiks pie simta un vairāk. Tas nav tik vienkārši.

Otrkārt, es Jānim pārāk uzticējos. Ne par fizisko – nobrauks, nenobrauks, tas nav galvenais. Esmu jau teicis, ka vieglāk pašam braukt, nekā gaidīt dēlu finišā, jo viss kaut kas var notikt. Bet tas nav primārais. Galvenais, lai viņš pats pilnībā saprastu un pieņemtu manis sacīto un mācīto: šajā sporta veidā viss ir jānovērtē. Te nav sīkumu, nav nianšu, te visam ir jābūt ļoti precīzi. Nevar būt tā, ka leģendā aiz tramplīna nav līkuma, bet tas tur ir. Brauc taču tā, kā tiek lasīts. Nevar, leģendu veidojot, trīsreiz braukt pāri un neredzēt to, kas ir acīm redzams.

Un vēl – todien bija pilnmēness, starta laiks 13.13, uz spidometra trīs sešnieki... Tā vispār bija skumja nedēļa, bojā aizgāja divi motosportisti.

Visas nianses toreiz nospēlēja. Iepriekšējā vakarā vēl pajautāju, vai nav jāpārbrauc, kopā ar stūrmani visu izrunājām. Teicu, ka ir tikai jānobrauc, nav jādragā un jāriskē, gan jau rezultāts atnāks pats. Bet viņš pat galvas aizsargsistēmu nebija uzlicis. Stūrmanim bija, viņam – ne.

Nu, lūk, tas un viss pārējais lika dzīvē iestarpināt bremzes. Diemžēl mācība bija smaga, ļoti, ļoti smaga.

Taču nelaimei tomēr bija zelta maliņa...

– Jā, tā var teikt. Jānim veicās arī šajā reizē. Tādu bliezienu iztur viens no simta. Bet Jānim momentā nostrādāja veiksme no A līdz Z. Vienlaikus ar nelaimi viss bija sakārtots tā, lai viņš izdzīvotu. Ātrā palīdzība, Katastrofu medicīnas centrs, Stradiņa slimnīca – viss bija salikts ķēdītē. Īstie dakteri īstajā laikā. Medicīnas līmenis Latvijā ir ļoti augsts, Stradiņos ir gudri un precīzi dakteri. Arī sacensību organizatoriskā puse bija perfekta. Viss bija sakārtots. Uz ceļa būtu letālas sekas. Šeit viņš bija sportā, un tas izvilka. Saslēdzās sportisti, labvēļi un nelabvēļi, draugi un draugu drau gi – joprojām visiem varu pateikt tikai lielu, lielu paldies par palīdzību.

Pēc publikācijām presē par Jāni, kas pēc mēneša jau staigā, Vaivari ieguvuši gandrīz vai brīnumdziedinātāju slavu. Vai tu gribi, lai viņš vēl brauc rallijā?

– Es katrā ziņā neesmu pret to. Mani tas nebiedē, jo dzīvē jau viss ir nolemts. Nenoslīkst tas, kam lemts nosisties, un otrādi. Kalnā kāpēji nogāžas un atkal kāpj. Kad man būs viņam ticība, kad jutīšu, ka ir gatavs – lai brauc. Bet šobrīd, kamēr nav pārliecinoša koordinācijas sistēma un pilns uztveres lauks, braukt nevar. Kad redzēšu, ka tas viss aiziet... Es taču zinu, kā viņš brauca. Un, ja atkal brauks, tad noteikti vēl labāk, ar tādu pieredzi, ka varēšu neuztraukties. Viņš izvilksies no jebkuras situācijas, arī apziņas līmenī, ar sapratni – neriskēs tur, kur nav jāriskē.

Šobrīd sports Jāni motivē strādāt. Visās jomās. Diemžēl nedrīkst radīt pārslodzi, lai neizraisītu blakusparādības. Par daudz uzreiz iedot nedrīkst. Visam jānotiek palēnām.

Bet to, kas iemācīts, jau nevar aizmirst. Ja esi iemācījies slidot, slidosi arī pēc pieciem gadiem. Lai skaisti brauktu, ir perfekti jājūt mašīna. Kā Jānim veiksies, to vēl redzēs. Treniņi rādīs. Elementārās braukšanas iemaņas jau ātri atgriezās. Pirmajā reizē, kad viņš piesēdās pie stūres, rāva visām bedrēm pāri. Nebija uztveres lauka. Teicu: "Tu jau kā ciema tantuks laid, tās bedres var arī apbraukt." Pēc nedēļas jau bija citādāk. Pēc pirmā treniņa ar pilnpiedziņas mašīnu man radusies ticība, ka aizies, ka Jānis varēs braukt. Sākumā dažas reizes sagriezās, bet pēc tam trīs apļus nostartēja bez kļūdām. Perfekti! Biju patīkami izbrīnījies. Un tomēr nedrīkst aizmirst to, kas ar viņu noticis.

/pārpublicēts no TVNET/