Lācis izmucis no kaut kurienes, nobijies no pilsētas trokšņiem, uzkāpis kokā, auro pilnā rīklē.
Apkārtējie nevar to paciest, bailes tak ar no zvēra, tomēr lācis tak - kaimiņš izsauc zvēru ķērāju.
Atbrauc būdīgs zvēru ķērājs Fjodors vārdā ar savu suni Kefirčiku.
Fjodors: Še bise, es kāpšu kokā, dabūšu lāci lejā, kā šis būs uz zemes, Kefričiks šo saķers aiz pautiem un vilks atpakaļ uz ZOO dārzu.
Kaimiņš: Jā, labi skaidrs, bet kam man vajadzīga bise?
Fjofdors: Nu kā, ja no koka pirmais nākšu lejā es, tad ņem bisi un knieb nost Kefirčiku!