Zondes funkcija ir noteikt gaisa daudzumu atgāzēs. Zondes ir izmantotas diviem mērķiem:
1) Pēc zondes signāla ECU regulē degvielas padevi.
Pie mazam dzinēja slodzēm (tukšgaitā, kruizējot, lēni paātrinoties) ECU strādā "closed loop" (atgriezeniskas saites) režīmā, regulējot degvielas daudzumu vadoties no zondes signālā. Mērķis ir nodrošināt maisījumu ar attiecību 14.7-14.9 daļas gaisa uz vienu daļu degvielas (14.7:1 ir stehiometriska attiecība benzīnam - kad pēc ķīmiskas reakcijas nepaliek ne brīvas degvielas, ne brīva gaisa). Stehiometriskais maisījums nodrošina vismazāko kaitīgu vielu skaitu atgāzēs; savukārt 14.9:1 nodrošina visefektivāku katalizatora darbību, tādējādi vēl samazinot kaitīgu vielu skaitu.
Protams, lai zondes signāls tiešam atspoguļotu maisījuma sastāvu, zondei jāstāv pirms katalizatoriem, t.i. jāsaņem atgāzes tādas, kādas tas iziet no degkameras.
Subaru mašīnam, kam ir divas zondes, pirmā atrodas kolektorā, tuvu tai vietai, kur kolektors savienoja ar uppipe.
2) Pēc zondes signāla var noteikt, vai katalizators ir strādājošā kartībā.
Ja zondi uzlikt pēc katalizatora, tad pēc tā signāla var noteikt, vai katalizators efektīvi pārstrādā CO, HC un NOx. Ja, spriežot pēc zondes signāla, katalizatora efektivitāte krītas, ECU ieslēdz Check Engine lampiņu un izmēt kļūdu, kā katalizators nav efektīvs un viņu ir jāmaina. Ja zonde izbeidzas ātrāk par katalizatoru - tad ECU prasīs nomainīt zondi, lai varētu atkal monitorēt kat'a stāvokli.
Turbo Subaru, kam ir divas zondes, otra atrodas izplūdes trubā, aptuveni zem atrumkloķā.
Vecākās mašīnās stāv tikai viena zonde - tā stāv pirms katalizatoriem un veic (1) funkciju.
Ja mašīnā ir jaunāka (vispārīgi, atbilst OBD II standartam), tad tai būs divas zondes. Pirmā būs pirms kat'a un veiks (1) funkciju, otra - pēc kat'a un veiks (2) funkciju.
Atgriežoties pie pirmās zondes: ja tā nestrādā, tad closed loop režīmā ECU nevar būt pārliecināts, ka maisījums neklust pārāk liess (bīstams motoram dēļ detonācijas). Un drošības pēc ECU padod vairāk degvielas - tādējādi a) palielinot degvielas patēriņu; b) pasliktinot dinamiku (jo pārāk trekns maisījums deg ar mazāku efektivitāti) un c) ātri piebeidzot katalizatoru - jo lieka degviela izpūtējā ir viņam kaitīga.
Rezumējums: pirmā (vai vienīga) zonde ir svarīga motora veiktspējai un to ir jāmaina, ja tā nomirst. Otra (ja ir divas) nav tik svarīga un veiktspēju praktiski neietekmē.
Kā tas viss attiecas uz Subaru.
Es jau minēju, kā ECU pielieto savas korekcijas, vadojoties no tā, kā darbojas motors. Viena no tādam korekcijam ir t.s. "long term fuel trims" - degvielas padeves korekcija ilga laika posmā. Ka es aprakstīju nedaudz augstāk, vadojoties no pirmas lambda zondes signāla, ECU reālā laikā regulē degvielas maisījumu lai sasniegt 14.7 - 14.9:1 attiecību. Paralēli ECU iegaumē, kādas korekcijas tika pielietotas katram gaisa daudzumam, un pēc neilga laika sāk izmantot iegaumētas vertības, lai ātrāk/vieglāk sasniegt velamu maisījumu. Un te ir tāda nianse, kā šis korekcijas ECU pielieto arī tad, kas strāda "open loop" režīma (ignorējot zondes signālu) - respektīvi, pie āsajiem paātrinājumiem. Tātad, ja ECU ir iegaumējis, kā vienmerīgi braucot uz 70 km/h ir, piemēram, jāpadod degvielas par 10% mazāk no bāzes - tad viņš pados pa 10% mazāk arī pie āsa paātrinājuma, t.i. tad, kad viņš ignore zondes signālu. Un tad var novest pie parāk liesa maisījuma, detonācijas un kaitēt motoram.
Parasti, ja mašīna ir laba kartība, tiek lietota laba degviela un nav veiktas nepārdomatas izmaiņas (saglābāta oriģīnāla gaisa kaste utt), tad šis korekcijas ir nelielas un iekļaujas +-5% diapazonā, ka arī korekciju rakstūrs ir lineārs vai tuvu tam.
Bet ja mašīnai tiek uzlikts Cold Air Intake, frontālais interkulēris, lielākas sprauslas, degvielas spiediena regulātors utt, tad šis korekcijas kļust lielākas, kā arī medz būt nelineāras, un tas var novēst pie visai nepatikāmam sēkam.
Aizmirsi paroli?
programms