WRX STI v3, v6 vs. Type RA, Type R

[valdis_p]

valdi, tu tā saraxtīji te, ka pat es īsti necērtu līdzi textam viss texts vienos type RA R Ltd V utt

nu aizmirsu piebilst, ka mans texts ir ar uzsvaru par Vers.5 un Vers.6 kā papildinajums tavam
lai topika autoram vieglāk saprast

nu un jā, par šo tēmu man grūti kkā plānveidīgi pastāstīt, jo tik daudz nianšu

[Kashpis]

Liels paldies par superīgām atbildēm, tiešām, daudz kas kļuva skaidrāks....

Tālāk jautājums par DCCD... zinu jā, ka tas ir Drivers Center Controlled Differential... saprotu ka viņš kkādā veidā regulē jaudas padevi uz priekšējiem vai aizmugurējiem riteņiem, vai nu automātiski vai arī manuāli un ka sadalījumi variē no 35/65 līdz 50/50...
Jautājums, kā ir vienkāršam STI, kuram nav DCCD... kāds sadalījums tur ir? 50/50? un kāda jēga no tā DCCD, ja lielākais efekts no forumos lasītā ir tieši pie 50/50? Kādi vel plusi, mīnusi DCCD?

Nākošais... ja jau esmu iesācis masveida izzināšanas procesu, tad kā ir ar kārbām, tur, netur? stingrākas par GT, wrx? visiem gan parastiem sti gan Type ir isās kārbas? 4.44?

Vel interesē jaudas celšanas iespējas? čipot var? kādi rezultāti, plusi, mīnusi? kādas vel iespējas..?

Mani šāds auto interesē sākumam sajust vai tas attaisnos sevi, un ja tā, tad drošvien ies būris iekša un kādas gonkās...
viennozīmīgi kā otrais auto tiks iegādāts...

[Guncha]

DCCD - http://www.youtube.com/watch?v=zHZSgXXC ... r_embedded

mīnusu nav, pieregulē pēc braukšanas stila un spējām, kā arī pēc seguma.
par kārbu izturību nespriedīšu, savējo vel neesmu salauzis
ja ir doma uz gonkām, viss ticamāk ka rallis, tad vairāk laika un naudas ieteiktu pievērst piekarei, auto izsvarojumam utt. kā arī paša izaugsmei, jaudas tam STi dzinējam ir pietiekama.
tikai manas domas, no offence

[Heniss]

googlē ieraksti impreza gearbox chart un studē kāda kuram bija sti liekas bija 4,11 kas tāds
čipot varēja 99 vai arī tikai 00g un tas prieks bija baigi dārgs ap 300ls pie moro jaudas pieaugums kā jau visiem (laikam)

DCCD labi der kad pa asfaltu jālocās un priekšu stumj laukā un ārī citiem segumiem katrs viņu pieregulē pa savam

sti tapat kā gt ir viskomufta kas atkarībā no tās nojājuma pakāpes padara auto arī par priekšpiedziņu (bobix)

[ParaTr00per]

DCCD nekaadu jaudu neregulee. Tas ir planetaarais paarvads ar fikseetu griezes momenta sadaliijumu 35F/56R (jaunaakiem 41F/59R) un elektriski reguleejamu sajuugu paku, kas speej sablokjeet abus tiltus (max 20Nm?). Parastais diffs (tm) ir atveertais diferenciaalis ar normaalu griezes sadaliijumu 50/50 + viskomufta, kas automaatiski blokjee tiltus, ja kaads no tiltiem izsliid.
50/50 griezes sadaliijums manupraat ir droshaak, tachu noteikti ne labaak. 40F/60R vareetu buut bishkji par agresiivu, tachu ir ljoti patiikami braukt ar taadu griezes sadaliijumu - auto kljuust ljoti atsauciigs pagriezienos. veel patiikami ir Helical ATB priekshaa, tas liikumaa ljauj padot vairaak griezes uz prieksheejo aareejo rietni, nevis kaucinaat ieksheejo, vismazaak noslogoto. uz virsmaam ar sakjeri tuvu nullei gan no ATB diffa jeega buus maza, taapat kaa no DCCD, tur labaak visus 3 LSD diffus un kraameet, kraameet, kraameet...

veel jaaskataas tehniskajos noteikumos, ja ir runa par gonkaam. kautkur shitos reguleejamos diffus aizliedza, cik zinu...

[Kashpis]

Kas ir viskomufta? Pirmo reizi dzirdu....
Bik nesapratu teikumu: Parastais diffs (tm) ir atveertais diferenciaalis ar normaalu griezes sadaliijumu 50/50 + viskomufta, kas automaatiski blokjee tiltus, ja kaads no tiltiem izsliid.

Sanak. ja nekas neizslīd sanāk auto ir bez patstāvīgas piedziņas vai kā? Zinu ka syncro kka tā strādāja... tas tak nekam neder...

Vai arī ar sabloķēšanos domāts, ka saslēdzās tā ka visi riteņi ķemē vienlīdzīgi, nevis tas kuram vieglāk...

Un jā, milzīgs paldies par plašo atsauksmi... tiešām novērtēju to

[ParaTr00per]

valjeejs diferenciaalis
viskomufta / viskosajuugs.

ja nekas neizsliid, tad griezes moments tiek sadaliits vienmeeriigi uz abiem tiltiem un taalaak ar tiltos esoshajiem diferenciaaljiem uz katru riteni. ja tiek padoti 100nm, tad katrs rats dabuu godiigus 25. valjeejais diferenciaalis padod vairaak griezes ritenim, kuru pagriezt vieglaak. attieciigi, izsliidot kaadam ritenim, automaatiski visa grieze nokljuust uz shii ritenja (konkreetais ritenis spolee, paareejie staav, auto nekur nebrauc). lai no taa izvairiitos, tiek izmantoti pashblokjeejoshie ierobezhotas sliides (limited slip) diferenciaalji. vulgaarai imprezai centraa paraleeli atveertajam diferenciaalim ir daudzdisku viskosajuugs (kura darbiibas principu vari izlasiit linkaa augstaak). iisi - viskosajuugs censhas abas asis griezt ar vienaadu aatrumu. attieciigi shis te viskosajuugs izsliidot kaadai asij ljauj padot dalju griezes momenta (ierobezhotu!) uz otru asi. pat liidz maximaalai veertiibai nav gluzhi 50%, bet pietiekami tuvu. no galvas neatceros cik nm vareeja nodot, gan jau te kaads zinaas pateikt.

shaads te variants, valjeejs diffs + viskomufta, ir pietiekami leets un pietiekami labs pilnpiedzinjas risinaajums. tachu ne bez truukumiem. centraa esoshais diferenciaalis nodarbojas ar to, lai vareetu katrai asij ljaut kusteeties ar savu aatrumu (pagriezienaa), tachu tas konfliktee ar viskosajuuga veelmi izliidzinaat aatrumus starp asiim. attieciigi viskosajuuga reguleejums ir kompromiss starp speeciigi blokjeetu - lai izsliideeshanas gadiijumaa aatri vareetu nodot daudz griezes momenta uz asi, kurai veel ir sakjere, un vaaji blokjeetu, lai netrauceetu asiim griezties ar atshkjiriigiem aatrumiem pagriezienos. kompromiss kaa jau kompromiss - ne tur blokjeejas kaa iipashi speeciigi, ne arii uzlabojas vadaamiiba liikumos. dabaa tas izpauzhas kaa nespeeja nodot pietiekami daudz (un bez kaveeshanaas) griezes momentu asij, kurai veel ir sakjere, kaa arii "p!s taisni" efekts liikumos... taapeec subaru saviem top modeljem (un tikai - ibo daargi) saaka izmantot asimetrisku pilnpiedzinju ar reguleejamu (no saakuma tikai manuaali, veelaak automaatiski, ar iespeeju reguleet arii manuaali) centra diferenciaalja blokjeeshanu. asimetriskais griezes sadaliijums ljaava auto padariit atsauciigaaku liikumos, diferenciaali vareeja piereguleet attieciigajiem braukshanas apstaakljiem, lai tas blokjeetu asis tikai tad, kad tas nepiecieshams.

lai turpmaak uzlabotu vadaamiibu un liidz segumam dabuujamo griezi, veel priekshaa izmantoja ATB - automatic torque biasing diferenciaaljus. iisi - straadaa otraadi kaa valjeejais diffs, vairaak griezes momenta padod uz riteni ar lielaaku sakjeri. ljauj arii ritenjiem griezties ar dazhaadiem aatrumiem - vadaamiiba neciesh.

[honded]

Kad GT ir uz pacelaja, griežot priekšeja tilta kreiso riteni, labais ritenis griežas uz otro pusi.
Bet aizmgururejam tiltam abi riteņi griežas viena virziena + 1 no priekšejiem tur pat
Kapec tā?

[valdis_p]

Kad GT ir uz pacelaja, griežot priekšeja tilta kreiso riteni, labais ritenis griežas uz otro pusi.
Bet aizmgururejam tiltam abi riteņi griežas viena virziena + 1 no priekšejiem tur pat
Kapec tā?

nu tas varētu liecināt par to ka aizmugurē ir bloķis, bet cik šī metode patiesa hwz

[Taimers]

Kad GT ir uz pacelaja, griežot priekšeja tilta kreiso riteni, labais ritenis griežas uz otro pusi.
Bet aizmgururejam tiltam abi riteņi griežas viena virziena + 1 no priekšejiem tur pat
Kapec tā?

nu tas varētu liecināt par to ka aizmugurē ir bloķis, bet cik šī metode patiesa hwz

metode nav patiesa
Bet atbildot uz honded questu, tā jābūt. Priecājies, tev viskomufta vēl kko strādā

[valdis_p]

Kad GT ir uz pacelaja, griežot priekšeja tilta kreiso riteni, labais ritenis griežas uz otro pusi.
Bet aizmgururejam tiltam abi riteņi griežas viena virziena + 1 no priekšejiem tur pat
Kapec tā?

nu tas varētu liecināt par to ka aizmugurē ir bloķis, bet cik šī metode patiesa hwz

metode nav patiesa
Bet atbildot uz honded questu, tā jābūt. Priecājies, tev viskomufta vēl kko strādā

tad rodas jautājums uz kuru netā negribas meklēt atbildi
kāpēc dažiem aizmugures ass rati griežas uz vienu pusi, dažiem uz dažādā

neesmu mēģinājis griest viņus tā jeb pareizāk sakot speciāli neesmu tam pievērsis uzmanību

[gumijkoks]

...

Kā tad sanāk ar to pilnpiedziņas sistēmu? Piemēram: Stāvam pret kalnu un
a)viens priekšējais rats ar saķeri, pārējie uz ledus
b) viens pakaļējais rats ar saķeri, pārējie uz ledus.

Varam teorētiski izspriest, kādas iespējas autiņam uzrāpties tur augšā? ņemot vērā, ka
Ja ir viskomufta (tas pats, kas viskosajūgs, ja?),
tad a) trīs rati spolē, viens priekšējais uz vietas stāv
b) ar priekšējo ratu spolēšanos un strādājošu pakaļējo lsd, autiņam būtu jāvar uzrāpties..?
Kā uzvedīsies, piemēram, DCCD ar bloķi aizmgurē un vai priekšā esošs ATB kaut ko daudz dotu?

[ParaTr00per]

defineejam, ka ledus ir ar sakjeri nulle (slapjsh ledus, lisas vasarenes) un ka LSD diffs un viskomufta blokjee 100%.

1. impreza vulgaris, ar diffu + viskomuftu centraa un valjeejiem diffiem priekshaa / aizmuguree
a) staavam uz vietas - rats ar sakjeri staav, paareejie spolee. grieze sadalaas 50/50 starp asiim, bet prieksheejai asij pienaakoshaas grieze visa "salien" ritenii bez sakjeres.
b) staavam uz vietas - rats ar sakjeri staav, paareejie spolee. tas pac, tikai visa pakaljass grieze tiek pakaljratam bez sakjeres.

2. taada pati impreza, bet ar lsd aizmuguree
a) staavam uz vietas - rats ar sakjeri staav, paareejie spolee. grieze sadalaas 50/50 starp asiim, bet prieksheejai asij pienaakoshaas grieze visa "salien" ritenii bez sakjeres.
b) braucam kalnaa - pakaljrats ar sakjeri dabuu savus 25%

3. impreza ar DCCD, LSD aizmuguree un ATB priekshaa. DCCD sablokjeets
a) staavam uz vietas - rats ar sakjeri staav, paareejie spolee. ATB diffs pie viena ritenja nulles sakjeres neko paarnest uz riteni ar sakjeri nevar. BET (c) godmanis, ja viegli piespiezham bremzi, tad ATB diffs tiek noslogots, uz ritenja bez sakjeres paraadaas slodze un tiek padots vairaak sakjeres uz ratu, kam sakjere labaaka, shajaa gadiijumaa tas ir rats, kursh neatrodas uz ledus - taatad braucam.
b) braucam kalnaa - pakaljrats ar sakjeri dabuu savus 25%.

4. impreza ar DCCD, LSD aizmuguree un ATB priekshaa. DCCD valjaa
a) staavam uz vietas - rats ar sakjeri staav, paareejie spolee. centra planetaarais paarvads visu griezi pados uz asi, kurai sakjere buus nulle. ja piebremzeejam ar bremzi, auto izkustas - paraadaas griezes moments, ko palielinaat.
a) staavam uz vietas - pakaljass staav, prieksha spolee. tas pats triks ar bremzi un aizbraucam - paraadaas grieze ko daliit starp asiim.

triks ar bremzi ljoti slikti straadaa uz valjeeja diffa - valjeejs diffs vairaak griezes momenta uz riteni ar mazaaku sakjeri, attieciigi vienalga vispirms norausies ritenji bez sakjeres un tur arii nokljuus visa grieze.

dziivee meedz buut visaadi citaadi gadiijumi, jo nekas nav ideaals - sakjere uz ledus nav nulle, viskomufta un LSD neblokjeejas 100%. tas noziimee, ka ja kalns buus paaraak staavs vai auto paaraak smags vai blokjis buus padilis, nekur nebrauksim arii ar visiem blokjiem vai arii ja kalns leezens un riepas nav tik sliktas, tad izkusteeties izdosies arii ar parastu imprezu un valjeejiem diffiem priekshaa/aizmuguree

kaukaa taa...

[martinels]

kaut kāds vecs video ar bārdu, drīkst neskatīties, nav par tēmu: http://www.youtube.com/watch?v=ooQRxlChvMw