AutoChase: Ascension Afterparty

[Achii]

Nu muusu ekipaazhas reportu, ceru, ka uznjemsies sagatavot Inguc, bet viena lieta ir skaidra- ja piedalaties shajaa pasaakumaa, tad divataa tur braukt nav taa praatiigaakaa izveele, tur jaabrauc vismaz chetrataa un vismaz pusei no komandas jaalieto kvalitatiivi daudz jebkaadas izcelsmes alkohols! Ja ekipaazhaa ir nebeidzama jautriiba, tad arii pasaakums noteikti ieguust pavisam citu nokraasu! Divataa ar draudzeni dodoties romantiskaa pastaigaa gar ierikju mezhiem un dzelzcelju neizjutu nepaarvaramu prieka un laimes sajuutu !
Kad lasiijaam nolikumu (15min. pirms starta) radaas liidziigs jautaajums kaa Kidam par to piipeeshanu , bet kad redzeeju kaadaa daudzumaa viens no vinjiem lietoja, ja nemaldos, mezhroziishu pretklepus siirupu , saaku nojaust iistos iemeslus trases un pasaakuma izdomaa

Visaa visumaa bija jauki, paldies Kidam par doto iespeeju piedaliities!

[Zais]

Sveiciens visiem no Lisabonas!
Atskaite par pasakumu tiesham nebus agrak par ceturtdienu...
Ko lai saka - tas bij cool. Un ja nebutu neveiksme dzhungljos pie pirmaa KP, mums varbut butu veicies labak. Varbuut (ja vien mes neatrastu grabekljus citviet).
Paldies visai komandai, ka ari Calibra.lv kolegiem par sadarbibu. Ipash paldies tiem, kas man ljava nenokavet lidmashinu jo vel 15 minutes un buutu kirdik...Rinda uz check-in bija shaushaliga un man palidzeja tas, ka sastapu pazinju, kas jau pusi no tas bija izstavejis. Sakara ar pasakumu un travelu sanaca ta, ka nebiju gulejis 40 stundas un normaali paeedis kaadas 35 stundas. Tomer vel esmu dzivs un vesels

[Zais]

Nū, tā kā apsveicam sevi - pirmā pankūka nav savēlusies (первый блин не-комом)!!! Neviens neizstājās un arī rezultāti priecē.

[TheKid]

Kaut arī par šo pasākumu jau ir nedaudz aizmirsts, jo tā ir pagātne, gribētos dažus vārdus tomēr vēl piebilst.
Ņemot vērā, ka iepriekšējā informācija bija kļūdaina, tas ir tikai nācis par labu mums, jo rezultātā, tiesnešu kļūdainas darbības procesā, no 20ās vietas mēs pacēlāmies uz 9. Jāatzīst, ka ar šādu rezultātu varam lepoties 30 ekipāžu konkurencē, pie tam, ņemot vērā to, ka izpildijām kaut ko tādu pirmo reizi + bez īpašiem palīglīdzekļiem kā tikai ar senajām un labajām tautas metodēm.
Patiesība ir tur ārā (c)... mrgreen:

Tad nu zemāk šeit variet palasīties Zais'a domugraudus un stāstu par to, kā mēs tikām 9ajā vietā... jeb

Ekstrēmā izklaide džungļos
(piezīmes par AutoChase:Descent)

Lēmums par dalību SO Autoliste & Enj Industries rīkotajā pasākumā „uzplauka” nejauši... . Tekstus par šī pasākuma eksistenci SubaruPower.lv forumā, neko ļaunu nedomādams, iespamoja Zais. Tajos tālajos laikos (20.septembrī) vēl pat tādas reālas domas par piedalīšanos šajā avantūrā nemaz nebija. Jo nebija arī komandas... .
22.septembrī, ganoties pa Raganas lidlauku un plēšot riepas, par Autolistes pasākumu atgādināja biedrs Gacja. Šī informācija turpat netālu atrada dzirdīgas ausis un intriga bija radīta. Dzelzs jākaļ, kamēr smird. Nākamajā pirmdienā tika apzināti potenciālie mežāuntumsālīst gribētāji. Vienīgais lielais šķērslis komandas dalībai bija – LAIKS. Tajā brīdī, kad bija zināma skaidrība par piedalīšanos, brīvas vairs bija tikai 2 vietas, jo ekipāžu skaits pasākumā bija limitēts. Mērkaķa ātrumā tika veiktas nepieciešamās formalitātes un tehniskā sagatavošanās, lai mēs tomēr tiktu „pie šprices”. Izdevās. Ar grūtībām, bet tomēr....
Tik tālu nu esam – ekipāža (komanda) ir apzināta, pieteikušies esam. Ko tālāk? Skaidrības par pasākuma norisi joprojām nav, jo reglaments tiek nopublicēts piektdienas pēcpusdienā. Un tad sākas . Tie, kas to lasa pirmās 5 reizes, neko daudz nesaprot..., rodas secinājums, ka organizatori ir pīpējuši zāli. Pie tam visai kvalitatīvu un stipru. Cita izskaidrojuma nav....
Ir klāt sestdiena. Laiks rudenīgi labs, lietus negāž. Apstākļi kā radīti paklaiņošanai pa svaigu gaisu. Tad gan mēs vēl nezinājām šī teiciena dziļāko jēgu....
Šeit gan jāizdara neliela atkāpe paskaidrojot, ka grūtības mums sagādāja ne vien pati pieteikšanās un pasākuma norise. Dalība pasākumā tika apdraudēta 2 dienas pirms tā sākuma, jo šoferīti (viņš arī Zais), darba vieta bija izdomājusi aizsūtīt „pa gaisu”. Tas ir – komandējumā. Un ne savādāk, kā svētdienas agrā rītā. Savukārt AutoChase norise plānota naktī no 6dienas uz 7dienu Cēsu apkārtnē. Visai neiepriecinoši, bet kam tagad viegli (c). Tomēr tāda sīkuma dēļ izklaidi atlikt nedrīkst. Nolemjam startēt.
Tātad sestdienas rīts – Foresterī tiek iekrāmēti gumijnieki, maiņas drēbju kārta (ja nu kas), lukturis, ceļasoma komandējumam. Pa ceļam vēl tiek iepirkta Cēsu rajona karte. Noderēja....
Rīgā auto ierodas savlaicīgi, lai savākti TheKid ar viņa sarūpēto ekipējumu. Pirms tam gan treniņa nolūkos Zais ar GPS paskraida pa pilsētu un piereģistrējas dažos geokešos . Satiekamies (ar nelielu pārpratumu, kura dēļ zaudējam kādas 20 minūtes laika), sakravājam mašīnā vēl lukturīšus, paņemam arī TheKid izdrukāto reglamentu un kartes. Zais nekā no tā visa dabā vēl nav redzējis. Tas nozīmē, ka esam sagatavojušies labi . Izrādās, ka pasākumā, kādas ekipāžas atteikšanās dēļ ir atbrīvojusies viena vieta, uz kuru piesakās otra SubaruPower.lv ekipāža. Tas ir labi – reāla cerība, ka ar seju dubļos neiekritīsim. Gan jau vismaz viena komanda finišēs ar cieņu. Atrodam arī reālākas problēmas – pēc reglamenta mašīnai jābūt nokomplektētai ar „trīsvienību”, par kuras neesamību var dabūt ja ne pa kaklu, tad soda punktus gan. Jā..., un mums ir tikai avārijas trīsstūris. Pa pusei savāktajā ekipāžā iezogas arī nelielas bailes. TheKid ir pacietīgi noskatījies Autolistes iepriekšējo gadu pasākumu video stāstus un apgalvo, ka bez lāpstas mežā nedosies. Ja ne rakšanai, tad sišanai tā var noderēt... . Nolemjam, ka to visu mēģināsim atrisināt pa ceļam.
Tālāk mūsu ceļš ved uz „zolotuju Siguldu”. Varoņpilsētā pie Agra esam mazliet pēc plkst. 19. Balastam paņemam vēl visādus nevajadzīgus krāmus – cirvi, zāģi, lāpstu un paku ar minerālūdeņiem. Iegūstam arī auto aptieciņu kā arī apšaubāma izskata un derīguma ugunsdzēšamo. Jācer, ka neko no tā visa izmantot nenāksies. Drīz vien atrūcina arī RS Lauris. Ekipāža beidzot ir pilnā sastāvā, taču šaubas par pasākuma iznākumu tas nemazina. Tomēr visi ir noskaņoti pietiekami kareivīgi, tādēļ sitam pa federi un dodamies Cēsu virzienā. Pa ceļam TheKid deklamē pasākuma reglamentu, bet pārējie mēģina skaļi diskutēt par to, kas katrā konkrētajā punktā īsti ir domāts. Reglamenta saturs ir tāds, ka brīžiem histēriski smejamies, brīžiem neko nesaprotam.
Ap plkst. 20 pieripinām pie starta vietas. Apkārt ļaužu un auto jūra. Izrādās, ka tādu pašu nenormālu mazohistu, kas naktī gatavi vārtīties pa dubļiem, Latvijā netrūkst. Tiekam pārbaudīti, mašīnas obligātā komplektācija atzīta par apmierinošu esam (visšķībākais skatiens tiek saņemts par ugunsdzēšamo, kura spiediena rādītājs ir uz zaļās iedaļas robežas). Ufff, tik tālu vismaz esam tikuši sveikā. Organizatore Māra uz mūsu neizpratnes pilnajiem skatieniem un jautājumiem „kas, ko, kā, kur?” atbild visai izsmeļoši – lasiet reglamentu. Vļipļi, očkarik!
Tālāk seko neparedzētais. Ir jāpārzīmē KP un tempļu atrašanās vietas savās kartēs. Viss jau būtu čiki piku, ja vien mūsu drukātās kartes nebūtu 2,5 reizes mazākas par pie vitrīnas izliktajām... . Neko darīt, būs jākaro ar tādiem ieročiem, kādi ir mūsu rīcībā. Komanda tumsā mēģina saskatīt un pārzīmēt gan punktu atrašanās vietas, gan arī to nosaukumus un rūnas. Saņemam arī mistisko kvestkarti, kurā būs jāizdara atzīmes. Nervozitātes līmenis paaugstinās. Piereģistrējam pirmo ņemamo „atslēgu” KP5, kas mums daudz neko vēl neizsaka. Graužam nagus, plēšam matus un gaidām startu.
Beidzot! 21:56, pēc starta tiesneša vecā joka ar piesprādzēšanos, varam gāzt. Ar nelielu misēkli Kārļos tomēr atrodam mūs interesējošo „pareizo” ceļu. Dodamies sava KP virzienā un nekas vēl neliecina par sekojošo „lielo aplauzienu”... . Uz lauku ceļa nonākam pie zīmes „Privātīpašums”. Hmmm..., it kā pēc kartes būtu vēl jāvirzās uz priekšu, taču ziņas par iepriekšējo pieredzi liek būt uzmanīgiem – ja nu kāds izdomā šaudīties? Tomēr riskējam un lēnām virzāmies tālāk. Nonākam pie pļavas ar aploku. It kā īstā vieta. Pārmaiņus izlūkojam apkārtni, taču nevaram atrast galveno orientieri – upi. Izskan viedoklis, ka jādodas pretējā virzienā, jo tur ir redzamas sarkanas uguntiņas. Tomēr veselais saprāts uzvar. Dodamies pa ceļu atpakaļ līdz zīmei. Esam jau zaudējuši kādas 20 minūtes... . Nolemjam tomēr iet mežā, aptuvenajā virzienā. Atstājam mašīnu ar ieslēgtiem gabarītiem (diemžēl arī GPS tajā) un slājam džungļos. Ejam, ejam, laužamies caur brikšņiem, kuriem nav gala – upes joprojām nav. Pamazām zemes slīpums norāda, ka dodamies no kalna lejup. Beidzot ieraugām maldugunis. Tā izrādās Calibra.lv ekipāža, kas dodas mums pretējā virzienā. Neko, izņemot upi, neesot varējuši atrast. Tas kļūst savādi, ņemot vērā, ka viņi ir bruņojušies ar portatīvo datoru ar JS karti + GPS. Turpinām riņķot pa mežu kopīgi, līdz noorientējamies, kur esam paši, kur ir upe, kur krauja un kur varētu būt KP. Kāpjam kraujā un – ak, tu laime – kontrolpunkts. Savācam atslēgu un izkompostrējam kaut kādu vizītkarti, jo vajadzīgo kvestkarti (tā arī kontrolkarte) esam laimīgi atstājuši mašīnā. Nosūtām īsziņu „atslēga paņemta”, saņemam apstiprinājumu. Tagad tikai atlicis sīkums – aizkļūt līdz mašīnai, atrast pirmo templi, veikt prasītās „netiklās darbības” ar maģijas grāmatu un atkārtot distances atlikušo daļu tādā pašā kārtībā vēl vienu reizi. Diemžēl šī KP atrašanai tika patērēts neplānoti daudz tik dārgā laika – vesela pusotra stunda.
Tomēr, kā saka krievi: ņe tut to bilo! „Nokļūt līdz mašīnai” šajā pasākumā izvērtās par atsevišķu kvesta disciplīnu. SubaruPower.lv un Calibra.lv lielākais vairums kopā devās atpakaļ kalnā... . Zais, atradis sevī spēkus strauji turpināt distanci, nedaudz atrāvās no grupas un vienatnē nonāca līdz auto praktiski pa iepriekš iemīto taku. „Mazliet” iesvīdis, aplipis ar visādām drazām, dubļiem utml. pie mašīnas gaidīja pārējos, bet... neviens nenāca. Pēc zināma laika līdz ar kolēģu ekipāžas mašīnā attālāk palikušo šoferi pārmaiņus signalizējām par atrašanās vietu, taču nekā. Tikai pēc 20 minūtēm, no pilnīgi citas puses nekā gaidīts, sāka parādīties izmocītie ceļotāji. Kā izrādījās, Calibra.lv bija pamanījušies dubļos izpeldināt datoru, nozaudēt un atkal atrast GPS antenu, kopīgi ar piesitušos Vadātāju pariņķot pa naksnīgo mežu, un beigu beigās atrast ceļu un auto. Tas mūsu izredzes laimīgi finišēt nopietni iedragāja.
Lai nu kā, uz pirmo templi abas ekipāžas devās kopā. Atradām pulcēšanās vietu netālu no Līgatnes dabas parka, kā arī šurpu turpu pa tumsu klaiņojošus stāvus. Devāmies uz iespējamo tempļa atrašanās vietu un šeit sastapāmies ar izteikto latviešu "laipnību un labestību". Neviens pretimnācējs tā arī neatzinās, vai ir to atraduši. Nu nekas, atradām paši. Un tikai tad sapratām, ka gumijas zābakiem IR nozīme. Templis bija izvietots kādā šausminošā apakšzemes pagrabu labirintā, kas bija izgrebts smilšakmens iezī. Pie tam uz grīdas, ja to par tādu var saukt, skalojās ūdens ap 20cm dziļumā. Zais un Agris, kā vienīgie tai brīdī gumojotie vīriņi, devās iekšā nezināmajā. Neskatoties uz sikspārņu uzlidojumu pie ieejas, atradām pašu templi un arī maģijas grāmatu. Tagad bija skaidrs, ka arī atslēgai ir nozīme, jo bez tās pie grāmatas tikt nebija iespējams – tā bija sametinātā metāla kastē, kas aizslēgta ar piekaramo atslēgu. Atvērām grāmatu un sapratām savu kļūdu. Arī lai grāmatu pilnībā izlasītu un saprastu tās tekstu nozīmi, bija vajadzīgas ne vien valodu zināšanas, bet arī krietni sapīpēts prāts. Pacietības mums pietika pirmajām 5 lapām, jo arī laika daudz vairs nebija. Devāmies laukā, pastāstījām kolēģiem par savu experienci un tad kopīgi atpakaļ uz mašīnu, lai izlemtu, kur tālāk doties, lai noliktu atslēgu.
Sadarbībā ar Calibra.lv (to pašu), mēģinājām izfiltrēt saņemto SMS jūru, ar kuru nebija iespējams braucot tikt galā. Mēģinām pieteikties uz ērtāko no KP. Neveiksmīgi. Mēģinām otrreiz – jā, izdodas. Arī mūsu „Susaņins” RS Lauris apgalvo, ka arī šīs vietas atrašanos viņš zina gandrīz droši. Atkal mums ir pa ceļam ar Calibra.lv ekipāžu. Pie kādām mājām, kur pabraucam garām ceļa atzaram, lai nogrieztos, sastopam negaidītu pretestību no iedzēruša pletkreklā tērpta jaunieša ar Buhenvaldes kultūrista cienīgu torsu. Viņa kosmosam raidītie izsaucieni, kur latviešu valodu var saklausīt vien caur krievu valodas saistvārdu gūzmu, tiek „apsveikti” arī no mūsu ekipāžas puses, jo nekādas privātīpašuma tiesības neviens no dalībniekiem tā arī nebija pārkāpis. Īsāk sakot – tas mūs mazliet aizķēra, taču „tuvākus” paskaidrojumus puisim nesniedzām, jo bija dikti jāsteidzas. KP atradām bez pūlēm (vismaz šoreiz). Atslēga nolikta!
Atkal seko izvēle – kur ņemt nākamo atslēgu? Sūtām SMS un uzzinām, ka jādodas Žagarkalna virzienā – uz Cīrulīšiem. Lidojam, gandrīz arī ievērojot ceļu satiksmes noteikumus. Atrodam stāvlaukumu, noorientējamies, kurp jāiet un atkal dodamies no kalna lejā. Šoreiz neviena palīga un konkurenta tuvumā nav, tādēļ jāpaļaujas uz saviem spēkiem. Tāpat jau kļūst skaidrs, ka laika vairs nav. Līdz kontrollaika beigām, kurš kopumā bija 5h, atlikušas vien 20 minūtes. Ejam pa taku, taču nekādu KP pazīmju nav. Laikam atkal bija piesities Vadātājs, jo vēlāk izrādījās, ka mēs bijām nogājuši vien 2/3 no vajadzīgā attāluma. Griežam atpakaļ, daļa ekipāžas vēl pamēģina meklēt citā virzienā, taču neveiksmīgi. Nolemjam vairs neizaicināt likteni un iztikt ar to, kas mums ir. Nesamies uz finišu (atlikušas 9 minūtes) un ierodamies gandrīz vajadzīgajā laikā. Tagad varam mierīgāk uzelpot, apspriest pieļautās kļūdas un pakomunicēt ar citiem, lai uzzinātu kā kuram gājis. Noslēguma viktorīnā, kur jāatbild uz dažādiem muļķīgiem jautājumiem šaujam uz labu laimi, jeb „b” variants vienmēr ir pareizais. Iepriekš tālredzīgi esam piefiksējuši rūnas un to nosaukumus, tādēļ bez grūtībām atbildam uz šiem atjautības jautājumiem.
Noslēgums.
Kas bauda zupu, kas tēju, sarunas par un ap notikumiem mežos un aitu aplokos... . Bet laiks iet..., un galu galā vienam no mums jāpaspēj uz lidostu. Turpat pie mašīnas tiek izveikts striptīzs ar pārģērbšanos normālās (tīrās) drēbēs un 4:15 lecam mašīnā. Nogādājam „zolotajā Siguldā” Agri un RS Lauri, izkrāmējam tā arī neizmantotos krāmus (labi, ka tā) un dodamies uz Rīgas pilsētu. Pa ceļam mūs pabrīdina, ka uz ceļa ir jāņtārpiņu slēpnis. Tā kā precīza vieta netiek nosaukta, diezgan garu ceļa posmu braucam „godīgi”. Nu gandrīz.
5:25 Pļavniekos paņemam šoferi, kam tiks atstāta mašīna, 5:45 tiek izsēdināts TheKid. Tālāk seko tas, ko sauc par agresīvu braukšanu, jo lidostā pierullējam 6:02.
Un tur ir sū**, jo rinda ir ārprātīga, bet iekāpšana lidmašīnā sākas 6:30. Tomēr viss beidzas kā pasakā – laimīgi. Un pat ar 5 minūšu rezervi....
Otra SubaruPower.lv ekipāža nebija tik veiksmīga, jo dziļajos džungļos pārgalvīgi devās tikai divatā, kas arī bija viss komandas sastāvs. Kaut arī atrasti vairāk KP, tomēr daudz nokavēta laika un vēl dāžādi sīkumi un nianses, kā rezultātā - 25. vieta.
Kopumā varam teikt - pasākums bija SUPER! Laba pieredze gan idejām, gan nervu šūnu iznīcināšanai. Kaut arī sākumā vēl pirms starta viss liecināja par to, ka šī ir pirmā un pēdējā reize, kad tādās avantūrās ielaidīsimies, tagad ir skaidrs - tas ir jāatkārto un jāizbauda vēl un vēl....
Paldies par uzmanību!

[KOHINURS]

Paldies! Intriģējoši un interesanti.
Nav velti tērēts laiks tik plašam izklāstam.
Nu kruti malači