Nezinātājs varētu apjukt plašajā klāstā, ko Latvijā gada siltajos mēnešos piedāvā auto sacensību organizatori – rallijs, rallijsprints, auto orientēšanās sacensības, supersprinti utt. Pirms septiņiem gadiem šim pulkam pievienojās disciplīna „vasaras autosprints”.

Vēsture

.. Tajā laikā populāra bija filma „Ātrs un bez žēlastības 2”, kas arī Latvijā aizsāka nelegālo streetreisu un dragreisa kustību. Tolaik sāka formēties Vasaras autosprinta krusttēva Eduarda Kalves domubiedru grupa, kas vēlējās izveidot sacensības, kuru laikā var legāli braukt pa trasi, nevis pa ielām bēguļot no ceļu policijas. Debija – Kandavas kartinga trasē, informācija par pasākumu izplatījās dažādos auto forumos un uz pirmajām sacensībām salasījās kupls skaits gan dalībnieku, gan skatītāju. Šo septiņu gadu laikā ir mainījušās vairākas lietas: sacensību nosaukums (sākotnēji tās tika dēvētas par „Burnout.lv kausu”, tad par „Vasaras kausu”, bet nu jau trešo sezonu sacensības nes „Vasaras sprinta” vārdu, jo tajās tiek izcīnīts Latvijas Čempiona tituls), tehnoloģiskie risinājumi sacensībās – ja pirmajā gadā laiki tika fiksēti ar hronometru, tālākos gados tika pāriets uz elektroniskām laika ņemšanas iekārtām. Arī rezultātu publicēšanas sistēma ir manāmi progresējusi – sacensību laikā tie apskatāmi uz lielajiem ekrāniem trases malā, kā arī tiešsaistē pieejami internetā. „Jāatzīst, ka ekonomisko lejupslīdi izjutām arī mēs – pagājušās sezonas pirmajā posmā startēja 73 dalībnieki, atšķirībā no citām sezonām, kas parasti pulcēja vairāk kā 100 dalībniekus. Vidēji 2009.gadā vienā posmā bija 50 dalībnieki, kas tomēr ir labs rādītājs, ņemot vērā apstākļus. Uz šo gadu ir dažādas idejas, kā optimizēt izmaksas, cerībā saglabāt iepriekšējo dalībnieku skaitu, ” stāsta Eduards.

Forma

Parasti čempionāta ieskaitē ir 5 – 6 posmi, starts tiek dots tiklīdz nokūst lielie sniega kalni, finišs – jau gada tumšākajos mēnešos (septembris, oktobris). Sacensības notiek reizi mēnesī, un tas nozīmē, ka dalībniekiem ir dots laiks, lai savu auto dabūtu atpakaļ ierindā līdz nākamajām sacensībām. Formāts - apļveida sacensības ar startu un finišu vienā vietā. Sacensībās var piedalīties jebkurš interesents, kuram ir auto (ar vienu mašīnu var piedalīties arī vairāki braucēji) un atbilstošas kategorijas tiesības. Parasti sacensības notiek kartingu trasēs, dažreiz arī Biķerniekos, katrā ziņā – visam pamatā ir asfalta segums. Gadās arī kas neredzētāks – piemēram, pagājušajā gadā sacensības Kandavā notika nevis kartinga trasē, bet bijušajā armijas poligonā. Dod papildus asumu sacensībā. Arī šogad plānots šo tradīciju turpināt.

Mašīnas sacensībā tiek iedalītas pēc motora tilpuma: līdz 1,8l, 1,8l – 2,5l un virs 2,5l. Šogad papildus šīm klasēm būs „Street” klases, kuras ietvaros varēs startēt tikai ar ielas riepām (salīdzināšanai – vecajās klasēs var braukt gan ar ielas riepām, gan ar t.s. slikiem (sportam paredzētas riepas ar īpašu gumijas sastāvu)). Ideja par papildus klasēm tiek pamatota ar to, ka cilvēkam, atbraucot no malas ar parastām ielas riepām, ir lielākas izredzes tikt pie godalgotām vietām, jo vasaras sprinta pamatprincips ir pēc iespējas saglabāt sacensību bez uzlabojumiem (lidz ar to nesadārdzinot tās). Savukārt, braucot ar slikiem var būt lielāka saķere ar asfaltu pie atbilstošiem apstākļiem un tie dalībnieki, kas nopietni pieiet mašīnas sagatavošanai, nonāk galvastiesu pārākā pozīcijā. Piedalīties var jebkura standarta automašīna, bet tā kā tehniskie noteikumi ir diezgan brīvi, tad tehniskā jaunrade ir iespējama plaša. Vērtēšanas kritērijs – absolūti ātrākais laiks, sasummējot kopā vairāku braucienu summu (atšķirībā no supersprinta, kur darbojas princips „3-1”). Taču sacensību radītājs Eduards min, ka spēcīgāka mašīna negarantē vietu trijniekā, šeit daudz izsaka tieši braucēja meistarība.

Informācija iesācējiem

Ja moca liela neziņa, kāda ir sacensību gaita un formāts, jādodas uz Vasaras sprinta mājaslapu, kur apskatāmi dažādi video no aizvadīto gadu sacensībām. Pēc šo materiālu izpētes, jākāpj mašīnā, jādodas uz tuvāko Vasaras sprinta posmu, jāliek galvā ķivere (derēs arī tādas, kurām nav homoligācija, galvenais – motorsportam paredzēta) un jārāda savas spējas uz asfalta seguma. Tiesības arī noderēs, jo bez braukšanas apliecības sacensībās var piedalīties tikai tie, kuriem vēl nav 18 gadi. Eduards zina stāstīt, ka pagājušajā gadā pāris šādi indivīdi pabijuši sacensībās un ar labām sekmēm.

Ko man iesākt ar savu ielas auto

Primārais noteikums – mašīnai uz stikla jābūt derīgai tehniskās apskates uzlīmei. Drīkst piedalīties arī ar sporta mašīnu. Atsevišķā klasē? Nē, tur tas āķis, ka sadalījums ir tikai pēc motora litrāžas, jo māksla ir nobraukt meistarīgi ar saviem spēkiem, un sporta mašīnu jauda īsajos trases līkločos lielas priekšrocības nesniedz. Īpaši attiecas uz rallija mašīnām, kurām piekares regulējums nepavisam neatbilst šādam sacensību formātam. „Ja atmiņa neviļ, pagājušajā vasarā startējušie šosejas dalībnieki neviens ar savu sporta auto pirmajā trijniekā neiebrauca.” Toties izteikta atzinība, ka vasaras sprints ir labs treniņš fiziskās sagatavotības uzlabošanai, jo braukt pa lielo Biķernieku šosejas apli un sprinta formāta trasi ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Otrais ir daudz nogurdinošāks.

Lielajā klasē, saprotams, visbiežāk sastopami Subaru un Mitsubishi markas automobiļi, jo īsti nav citas mašīnas, kas būtu atbilstīgas šīs grupas parametriem. Mēdz atbraukt arī BMW M3, kas ir nopietna konkurence augstākminētajām markām. Lietas, ko parasti cenšas uzlabot savā auto – iztīra salonu no visiem nevajadzīgajiem priekšmetiem, nomaina piekari (amortizācija tiek padarīta cietāka, uzliktas citas atsperes), lai auto būtu vieglāk iesēdināt līkumos. Pēc samērā brīvajiem tehniskajiem noteikumiem, dalībniekiem atļauts izņemt automašīnas salonu, atstājot tikai paneli ar apšuvumiem. Tas pats attiecas uz jaudu – brīvas iespējas izpausties. Sacensību organizators pirms visas minētās darbošanās iesaka izlasīt gan Vasaras autosprinta Gada Nolikumu, gan Tehnisko Nolikumu. 

No interesantākajiem tehniskajiem brīnumiem Eduards atceras 2008.gada sezonas dalībnieku ar BMW E30 M3. 2009.gadā sprintu ar savu klātbūtni pagodināja Opel Speedster, kas ir reti sastopams auto Latvijā. Manīts arī Porsche 911 markas auto, bet tas nebūt nenozīmē, ka šī mītiem apvītā auto marka uzreiz ieguva pirmo vietu sacensībās. Interesanti, ka dažreiz organizatoriem sanāk saņemt atteikumus no autosporta aprindās labi zināmiem personāžiem, kas tiek pamatots ar to, ka konkrētais cilvēks nevar pieļaut, ka kāds braucējs bez īpašām priekšzināšanām viņu varētu pārspēt.

Autors: Ilze Aperāne
Foto: www.vasarassprints.lv