Šāds jautājums tiek uzdots jau daudzus gadus. Pēdējo reizi tas izdevās Ivaram Caunem un Andrim Šimkusam tālajā 1996. gadā ar Nissan Sunny. Pēc tam gan ar tehniku, gan meistarību pārāki izrādījās ārvalstu sportisti.

Šogad Liepājā aprit 10 gadi, kopš 1994. gadā kopā sanāca domubiedru grupa un sarīkoja pilsētā pirmās rallija sacensības pēc valsts ekonomisko pārmaiņu diktēta piespiedu pārtraukuma – ralliju „Liepāja”.

1995 – rallijs Liepājā atkal notiek ar „Kurzemes” vārdu. Viens no ātrumposmiem ved pa Ziemeļu fortiem Karostā, kurus nesen atstājuši armijnieki – ātrumposms arī saucas „Kara takas” un vairāk atgādina bezceļu. Ātrākais rallijā ir Norberts Mančinskis ar melnu otrās paaudzes VW Golf.

1996 – rallijā ir atgriezies leģendārais Ivars Caune ar Andri Šimkusu un nevienam no konkurentiem nav cerību apsteigt viņu Nissan Sunny – īstu spridzekli tiem gadiem.

1997 – sacensības paiet Aurēlija Simaškas zīmē. Par šī smadzeņu ķirurga un uzņēmēja vizītkarti kļūst plašiem vēzieniem un sānslīdēm bagātais braukšanas stils, kā dēļ viņu iemīļo visi rallija skatītāji.

1998 – no Zviedrijas ierodas brāļu Torzeliusu ekipāža, kuras bruņojumā ir tā laika pasaules klases mašīna – Toyota Celica. Vairāk nekā 300 zirgspēki un maksimālais ātrums vienā no ātrumposmiem virs 200 km/h gluži vienkārši neatstāj ne mazāko cerību vietējiem sportistiem.

1999 – Aurēlijs Simaška nosaka „Poka ja v juze, ja spokojen,” un izcīna otro uzvaru Kurzemē.

2000 – Kurzeme ir Eiropas čempionāta pārbaudes posms, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas čempionātu posmi. Slapjajā trasē kļūdās daudzas ekipāžas un efektīvas avārijas nav retums. Ātrākais ir lietuvietis Šauļus Girdauskas.

2001 – ar Toyota Corolla WRC ierodas igaunis Margus Murakas, un pārējiem atliek vien skaitīt sekundes, ko WRC mašīna ir ātrāka uz katru ātrumposma kilometru. „Kurzeme” pirmo reizi ir Eiropas čempionāta posms ar koeficientu 2, kas nozīmē 230 kilometru garu trasi ātrumposmos – daudziem tas nav pa spēkam.

2002 – rallijs atkal paiet igauņu zīmē. Stūrmanis un funkcionārs Tomass Kitsings atved jauno talantu Urmo Āvu, kura nākotne jau tajā brīdī ir puslīdz skaidra – starti pasaules čempionātā un sekošana Marko Martina pēdās. Āvas talants un WRC mašīna ir pietiekams arguments, lai neatstātu cerības citiem sportistiem. Kaut arī plānots, Krievijas automobiļu federācija, politisku iemeslu vadīta, 2002. gadā tomēr atsaka Kurzemei kā sava čempionāta posmam, un izsvītro to no kalendāra. Tomēr nākamajā gadā Liepāja ir pilna ar Krievijas sportistiem, jo pirmo reizi lielvalsts čempionāta posms notiek ārpus Krievijas robežām Liepājā.

2003 – pirmo reizi liekas, ka svaru kausi rallijā nosvērsies Matīsa Mežaka pusē – kaut arī viņa Ford Escort WRC nav pirmā svaiguma mašīna un galvenais konkurents Muraks brauc ar pāris gadu vecu Focus WRC, tomēr Matīsa jaunības degsme un sniegums citos rallijos liek ticēt latviešu uzvarai. Taču atkal stafeti pārņem igauņi – šoreiz mehāniķi – kas Mežaka mašīnā ir atstājuši rindu aprīkojuma vienību ar beigušos homologāciju. Matīsu pie sacensībām gan pielaiž, taču R grupā, kas izslēdz viņu no cīņas par uzvaru Eiropas čempionāta posmā. Kaut arī Matīss uzrāda labākos laikus ātrumposmos, regulāri apsteigdams Muraku, viņš uz uzvarētāja pjedestāla kāpt nevar. To nevar arī Muraks, kuram vienā no pēdējiem ātrumposmiem izbeidzas motors. Uzvara izšķiras starp N grupas braucējiem Staņislavu Grjazinu un Jāni Vorobjovu. Nedaudz sekundes finālā pietrūkst Vorobjovam, lai panāktu krievu sportistu, un apbalvošanas ceremonijā pie rokkafejnīcas skan Krievijas himna.

2004 – visas kārtis ir Latvijas ekipāžu rokās – ir visas iespējas pārtraukt ārvalstu sportistu panākumu sēriju. Bet jāatceras, ka Kurzemē mēdz notikt visnegaidītākie pavērsieni un par uzvarētāju kļūst arī tie, no kuriem tas ticis vismazāk gaidīts...

Uldis Hmieļevskis
Rallija ”Kurzeme 2004” preses centra vadītājs
Foto: Ilze Kupce