2007. gada 28. decembra rīts daudzus jo daudzus Subarū cienītājus iepriecināja ar uz zemes svaigi nokaisīto sniegu. Citos Latvijas nostūros vairāk, citos mazāk, taču baltums bija labi pamanāms. Un par spīti tam (kā kāds bija izteicies forumā), ka atsevišķos ceļa posmos jau no rīta bija manīti „sūkātāji ar sāli kravas kastēs”... .

Tomēr, dienai ritot, kļuva skaidrs, ka ilgs šis baltais prieks nebūs, jo laika apstākļi atkal kļuva siltāki un slapjāki (kā jau tas pie mums ir pierasts decembra beigās). Neskatoties uz to, iepriekš ierosināto un izsludināto pasākumu – šogad beidzamo lielo SubaruPower domubiedru kopā pasēdēšanu krogā „Brālis” ar papļāpāšanu un gastronomiskām izvirtībām – atcelt nebija pamata, jo „pasākums notiek jebkuros laika apstākļos”.

Tuvojoties noteiktajai X stundai, jeb 19:30, Vangažos ik pa brīdim bija sadzirdama pazīstamā opozītmotoru bubināšana, skaļāka un klusāka, piedevām dažiem ar „pšššš”, daļai bez tā (bet varbūt ar „Zigi”). Kroga stāvvieta drīz vien bija pilnībā okupēta ar Subaru.

Pamazām arī kroga zāle, kur jau bija saveidots kārtīgs kopgalds, pildījās ar tautu – visi saposušies svētku drānās, vīri solīdi un nopietni (viens pat nebija paslinkojis uzsiet kaklasaiti!), meitenes uzkrāsojušas lūpas un saskārtušiem vaigiem (visas tik smukas, ka bail).

Pirms sēsties pie galda un sākt baudīt alus darītāju un pavāra meistardarbus, vīriešu dzimtes pārstāvji sadrūzmējās pie bāra letes. Taču, nevis ar mērķi kaut ko pa klusām „iešaut”, bet gan, lai ievērtētu Vvika demonstrēto spēkratu nr. 2 – radiovadāmo Subaru Impreza modeli (ar pilnpiedziņu un neatkarīgo piekari).

Diemžēl auto īpašnieks nebija rēķinājies ar strauji mainījušies laika apstākļiem un spēkratam ziemas riepu vietā bija atstājis „slikus”. Tā rezultātā, jau pasākuma sākumā Subaru nācās pavadīt servisa parkā ar nolauztu „plauktu”, jo auto bija sastapies ar strauji tuvojošos sienu. Kā zināms, garantijas šādos gadījumos parasti nav spēkā.

Lai kompensētu to, ko vairs nespēja parādīt spēkrats nr. 2, pēc apmeklētāju lūguma Vviks lika lietā savu spēkratu nr. 1, ar kuru blakus krogam uz nelielā zemes placīša nodemonstrēja vairākas „saulītes”. Tas viss notika tik ātri, ka klātesošā „prese” tik vien paspēja, kā piefiksēt auto lukturu gaismas.

Auto demonstrācija nebūtu bijusi pilnīga, ja pēc brauciena netiktu atvērts arī bagāžas nodalījuma vāks, zem kura mitinās pamatīgs „boom-box”. Par laimi, nekas neliecina, ka Vvikam pēc mūzikas baudīšanas būtu problēmas ar dzirdi un arī runājot viņa balss ir noregulēta parastajā skaļumā... .

Kā jau pieredzējuši pasākumu apmeklētāji, biedri un biedrenes lielākā vairumā sāka ierasties ar pieklājīgu nokavēšanos.

Taču šādai taktikai ir arī būtisks mīnuss – ierodoties vēlāk ir jārēķinās ar krietni sarežģītāku un ilgāku „paturēšanās-aiz-rokas” procedūru, jeb tautas valodā runājot – sasveicināšanos.

Tā nu ieradušies kāzu..., tfu, pasākuma viesi ieņēma brīvās vietas pie galda: zem ozola, pie kamīna, kā arī pie sienas lampām uz kurām attēlotas krītošas zeltainas lapas (...золотая Сигулдаааа...).

Lielākā daļa apmeklētāju ieradās klusi un pieklājīgi –

... taču neiztika arī bez atsevišķiem „mūsu civilizētajā sabiedrībā nepieļaujamiem buržuaziski-huliganiskiem izlēcieniem”...

... tomēr viss beidzās bez starpgadījumiem un neviens necieta, ņemot vērā iepriekš forumā izskanējušo musinošo saukli par skaistu izplūkšanos starp čomiem vēl šajā gadā.

Lai gan vairākiem sanākušajiem bija novērojami Subaru atribūtikas elementi apģērbā, īpaši jāuzteic pats jaunākais vakara dalībnieks, kurš bija greznots ar „pareizu” T-krekliņu.

Vakariņošana, kuras norise šoreiz netika pārtraukta ar garām uzrunām un tostiem (un varbūt labi, ka tā), pagāja patīkamā gaisotnē,

notika parunāšanās ar senāk un ne tik sen neredzētiem biedriem,

sprēgāja dažādi joki (šādā brīdī pieķerts Agris).

Neiztrūkstoša vakara sastāvdaļa, protams, bija alus (vismaz tiem, kuri to drīkstēja pielietot labsajūtas vairošanai). Varbūt ne visai veiksmīgs bija TheKid mēģinājums izpētīt „Brāļa” nefiltrētā alus garšas buķeti, taču, domājams, ka Gacja turas pie deguna pavisam cita iemesla dēļ – vai nu tās bija iesnas, vai arī pasprucis „purkšķītis”...

Lai gan ne pirms šī saieta, ne arī tā gaitā sporta sacensības netika anonsētas, Prezidents cītīgi gatavojās iespējamam tenisa turnīram, izmantodams Štefijas Grāfas un Bārbijas kopīgā dizaina divrocīgās tenisa raketes prototipu.

Citi savukārt nebija pārāk noskaņoti sportam, laiski sarunājoties un baudot vakara noskaņas savā nodabā.

Cenšoties iemūžināt šo pasākumu bija izveikts daudz jo daudz zibšņu, kas jācer, ka neradīja lielas neērtības klātesošajiem (protams, tas, ko viņi padomāja par šo procesu, lai paliek neatklāts). Taču atradās arī atsevišķi neapzinīgi elementi, kas centās traucēt, nepiemērotos brīžos ievietojot kadrā atsevišķas savas ķermeņa daļas. Ja jums ir zināma šīs personas atrašanās vieta – zvaniet..., nē (!), labāk aizrādiet, ka tā darīt nav labi!

Tā kā sākotnēji šis pasākums bija iecerēts kā kopīga pasēdēšana pie svinīga vakariņu galda, tad tika ne vien baudīti dzērieni, bet arī ēsts. Neteiksim, ka „nedaudz”, jo šī kroga viena no pozitīvākajām iezīmēm ir ēdienu grandiozās porcijas pretstatā šeit valdošajām „Dosia”-s cenām. Nebija dzirdamas arī sūdzības par ēdiena kvalitāti, tikai atsevišķas piezīmes par to, ka konkrētas sastāvdaļas tajā vai citā ēdienā ir liekas. Bet tur neko nevar darīt, jo kā zināms, „uz garšu un krāsu biedru nav”!

Brīnīšanās bija ne vien par cenu demokrātiju, bet dažbrīd arī par uz šķīvja esošo saturu.

Lai nu kā, taču rūdītajiem organismiem šis pārbaudījums nebija nekas neiespējams – ko nevarēja apēst paši/pašas, uz to „iegruzīja” blakussēdētāju. Un kuru tas uztrauc, ka saldējuma karotes vietā reizēm tiek izmantots rupjmaizes ķiplokgrauzdiņš... .

Kad pasākums ritēja pilnā sparā, izrādījās, ka mūsu vidū ir iefiltrējies (vai izfiltrējies) slepenais aģents, kurš vicinoties ar savu „apliecību” katrā ziņā vēlējās ar visiem „aprunāties”. Tā arī neizdevās noskaidrot, kas ir šīs personas ietekmīgais brālis, jo drīz vien viņš pats aizsteidzās prom, par aizbildinājumu minot to, ka viņam esot citā vietā jāpārtop citā tēlā... .

Kad jau „bērnu laiks” tuvojās savam noslēgumam, arī vakara viesi viens pēc otra sāka šmaukt prom.

Vienu brīdi pat šķita, ka vīri uz bāra letes ir sadomājuši spēlēt pokeru...

... jo naudas daudzums kaudzītē strauji sāka pieaugt. Bet varbūt viņi bija nolēmuši izpirkt bāra dzērienu paliekas, vai arī nosolīt pašu „bārenīti” (t.i. bāra meiteni). Bet izrādījās, ka tā ir šī pasākuma grāmatvedība – katrs mēģināja atsaukt atmiņā, ko īsti viņš ir nogaršojis.

Kamēr daudzi jau posās projām, citi savukārt klusākajos zāles nostūros vēl pamanījās pabučoties.

Tam gan bija visai attaisnojams iemesls, jo meitenei šajā dienā bija vārda diena.

Lai gan pēdējie palikušie visiem spēkiem centās pretoties mēģinājumiem dabūt mūs laukā no kroga (zālē pat tika izslēgta gaisma), spītīgi vēl turpinājām pasēdēšanu tālākajā nostūrī pie eglītes, lai pirms ceļa noklausītos dažus īsus „audiostāstus”. Beigās gan bijām izlikti aiz durvīm, kur savstarpēji atvadījāmies, novēlējām viens otram visu, ko var novēlēt un devāmies pretī pusnaktij... .

Noslēgumā jāatzīmē, ka mūsu tomēr bija daudz. Vairāk, nekā cerēts. Jo vairākas reizes nācās palielināt galda garumu, kad ieradās arvien jauni viesi. Lai arī pasākums nebija pārlieku svinīgs un oficiāls, tomēr ir labi, ka domubiedri atrod laiku šādi satikties. Kā sarunās bija minēts, katram ir interese kluba idejas tālākā attīstīšanā, lai SubaruPower nākamgad ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi progresētu.

Liels paldies:
- visiem, kas bija klātienē;
- visiem, kas bija ar mums domās;
- un visiem, kas mums netraucēja!