«AMP Motorsport» – Andis, Māris, Pēteris. Un visi kopā – Neikšāni. Senāk daudz runāts par šīs ģimenes galvas sportiskajām gaitām, mūsdienās autosporta aprindās labi zināmi abu brāļu – Anda un Māra – panākumi pie sporta auto stūres, bet šoreiz plašāk par medaļas otru pusi, proti, sporta auto tehnisko sagatavotību un tās kvalitātes zīmi, kas nu jau zināma arī ārpus Latvijas. Komandas menedžera pienākumus labu laiku pilda pats sportists Andis Neikšāns, kurš  pastāstīja par komandas tehniskajām gaitām.

– Lai saprastu, kāpēc tagad jūsu piedāvātos pakalpojumus atpazīst arī ārpus Latvijas, laikam būtu jāsāk ar hronoloģisku atskaiti.

– Pašā sākumā tēvam bija serviss, kas vēlākajos gados pārtapa sporta klubā «Mūsa». Tā kā pēc kāda laika vairs nebija tādas juridiskas formas kā «sporta klubs», pārreģistrējāmies par biedrību un nosaukumā ietverām mūsu visu trīs – Andis, Māris, Pēteris – vārdu pirmos burtus. Deviņdesmit procenti šī biedrība strādā mūsu rallija komandas vajadzībām. Tomēr, tā kā naudas autosportā nekad nav par daudz, domājam par papildus līdzekļu piesaisti. Viens no veidiem, kur pašiem augt tehniskajā jomā un piesaistīt līdzekļus, ir tehnisko pakalpojumu sniegšana – mašīnu apkalpošana un iznomāšana. Latvijā gan noma īsti nedarbojas, tāpēc meklējam klientus plašākā mērogā, toties šeit pat strādājam pie auto tehnisko mezglu apkopes. Mūsu specializācija ir Mitsubishi markas auto, kuru pārzinām līdz pēdējai skrūvītei un arī kuru detaļas – gan jaunas, gan lietotas – tirgojam. Arī braucējiem ir dažādas vēlmes – rallijā N grupā ir augstākais tehniskais līmenis Latvijā, kur uz katru sacensību vadošie braucēji liek jaunas riepas un regulāri maina jaunas detaļas, savukārt rallijsprinta un citu disciplīnu braucēji, kur tehnikas līmenis ir zemāks, izmanto lietotas daļas un riepas.

– Vai sporta mašīnas, kuras iznomājat, ir tās pašas, ar kurām braucat rallijā?

– 2009. gadā komandai bija trīs sporta mašīnas, šogad to skaits sarucis līdz divām, jā, tās ir mūsu pašu sporta mašīnas. Parasti skatāmies pēc sava sacensību grafika – kad mums nav ieplānoti posmi, tad arī iznomājam, bet skaidrs, ka ļoti aktīvi šajā periodā tas nenotiek. Parasti gadā tie ir 3–6 nomas gadījumi. Nākotnē plānojam izveidot vienu papildu mašīnu, kuru varētu izīrēt paralēli tajos posmos, kur paši piedalāmies.

Pasaules līmeņa braucēji vizbiežāk īrē tehniku, bet viņi tieši attīsta šo tehniku vienam braucienam. Visbiežāk šāda veida sadarbības līgumi tiek noslēgti uz gadu. Katrai lielajai rallija komandai pasaulē parasti ir divi darbības virzieni: viena ir komanda, kurai uzdevums ir cīnīties par uzvarām pasaules rallija čempionātā, bet otra – kas nodarbojas ar tehnikas iznomāšanu. Arī mūsu «AMP Motorsport» ir šāds sadalījums.

– Kādas ir aptuvenās izmaksas pilnai pakalpojumu paketei uz vienu ralliju?

– Iekļaujot pilnīgi visu – riepas, tehnisko nodrošinājumu, mehāniķu darbu, auto sagatavošanu, tehniskās apkalpes transportu, rezerves daļas sacensībās, degvielu – kopā varētu sanākt apmēram 8000 līdz 11 000 eiro. Jāņem vērā, ka lielāko daļu summas sastāda riepas, sporta degviela, detaļas un citas pozīcijas, kas uz sacensību tiek nopirktas un tur arī iztērētas. Bet cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tāpēc ir ļoti individuāli aprēķināma. Var arī rasties daudz lielākas izmaksas, jo, ja auto tiek apskādēts un tā ir klienta vaina, tad zaudējumi jāsedz viņam. Katram mezglam ir zināma kilometrāža, pēc kuras tas ir jāmaina, no tā var izrēķināt tehnikas nolietojuma izmaksas uz vienu kilometru, un, to sareizinot ar sacensības ātrumposmu kilometriem, rodas gala cena, par kādu iznomājam mašīnu. Ja zinām, ka braucējs izmanto tehniku saudzīgi un nenoslogo to simtprocentīgi, tad parasti rēķinām mazāku cenu par kilometru, bet, ja ir tāds sportists, kas tehniku izmanto par visiem simts procentiem, tad tā ir jāgatavo augstākā līmenī un arī cena veidojas augstāka. Klienti, kas Baltijā parasti iznomā tehniku, izmanto apmēram astoņdesmit procentus  no visām auto tehniskajām iespējām.

Iznomājot auto, iespējams to arī apdrošināt, bet uz vienu Latvijas čempionāta posmu rallijā vidējai N4 mašīnai polise maksā apmēram 2000 eiro, pašrisks aptuveni 5–10 tūkstoši eiro, un diez vai kādam braucējam tas atmaksājas. Parasti pirms izīrēšanas tiek norunāts, kas notiek avārijas vai bojājumu gadījumos, un klients iemaksā drošības depozītu.

Ir gadījumi, kad pārdodam kādu pakalpojumu – tehniskās apkalpes busu, mehāniķu darbu, rezerves daļu klāstu sacensībās vai arī kādu no minētajiem elementiem atsevišķi. Ja kādam klientam nepieciešama nopietnāka vai plašāka apkalpošana, piesaistām papildus mehāniķus vai lielāku tehniskās apkalpes busu no malas.

– Zinu, ka kāds krievu braucējs ar mašīnu, kas iznomāta no jums, pagājušā gadā rallijā finišēja dīķī... Kādi ir jūsu nosacījumi, lai nodrošinātos šādos gadījumos?

– Šajā gadījumā tā bija braucēja kļūda, un viņš arī sedza visus izdevumus – motors nebija jāmaina, bet jāizjauc pa daļām gan. Protams, turbīna vairs nebija lietojama un arī ar elektroniku saistītās daļas bija jāpārbauda divreiz, jo tās ir īpaši jutīgas pret ūdeni. Kā jau minēju, klients iemaksā drošības depozītu pie auto izīrēšanas, un arī šeit remonta izmaksas tika segtas no šī drošības depozīta.

– Nav žēl mašīnas pēc šādiem gadījumiem? Tomēr jūsu lolojums...

– Ir jāiemācas uz to visu paskatīties racionālāk – tā ir tikai tehnika, katrs mezgls ir jāmaina pēc attiecīgas kilometrāžas. Ja uzturēsi kārtībā auto, tad arī viss funkcionēs.

– Sarunas sākumā tu minēji, ka koncentrējaties uz ārzemju tirgiem. Kādā veidā jūs sasniedzat šos klientus?

– Pārsvarā tā ir tiešā pārdošana, kur kontaktējamies ar katru interesentu individuāli, bet neaizmirstam arī par reklāmu ārpus Latvijas, kas būtu pamanāma plašākam interesentu lokam.

– Vai ar Latvijā pieejamajiem resursiem ir iespējams uzbūvēt ideālu rallija auto?

– Domāju, ka pasaulē nav neviena ideāla rallija auto, jo šajā jomā attīstība nebeidzas. Bet labu auto ir iespējams uzbūvēt. Komplektējošie mezgli ir jāizvēlas labākie pieejamie, un tas parasti ir ārpus Latvijas, tomēr to visu var kvalitatīvi salikt kopā tepat – un izveidojas labs rallija auto. Pagājušajā sezonā pārliecinājāmies, ka arī mans auto, ar kuru startēju pasaules čempionātā, ir konkurētspējīga tehnika starp vadošajām tehnikām pasaulē. Lai arī šķiet, ka N grupas mašīnai tehniskās prasības ir ļoti ierobežotas, tomēr izpildījuma veids un kvalitāte var atšķirties. No pašmāju auto meistariem uzskatu, ka labas zināšanas ir Aivim Eglem, brāļiem Traubergiem, Aināram Igaveņam, tomēr tieši jaunus Mitsubishi rallija auto pēdējos gados esam uzbūvējuši visvairāk, līdz ar to arī uzkrāta attiecīga pieredze.

Pēdējos gados no nulles paši esam uzbūvējuši sešas augstākā līmeņa Mitsubishi EVO IX N grupas rallija mašīnas. Pēdējais projekts, kuru realizējām, bija N grupas Mitsubishi EVO X būvniecība, ar kuru pašlaik rallijā brauc Jānis Feldmanis.

– Tava dalība PWRC pagājušajā gadā... Vai bija kādas īpašas tehniskas prasības, kuras nespējāt īstenot Latvijā?

– Īpaši neko nenācās uzlabot, bet tika uzkrāta plaša profila pieredze, un es kā braucējs jutu būtiskas atšķirības, ko deva tehniskās izmaiņas. Liels bija mans pārsteigums, cik daudz dod atsevišķu elementu, piemēram, mašīnas augstuma, bloķētāju spēku regulējumi, izmaiņas starpass diferenciāļu un motora vadības programmās. Katru reizi, aizbraucot uz jaunu reģionu, visi regulējumi bija jāsāk no nulles, jo pasaules trases ir ļoti atšķirīgas un tehnika jāregulē katram posmam citādi. Iepriekš, braucot visu laiku vienādos apstākļos, kādi pārsvarā ir visās sacensības Baltijā, arī bija viena veida pieeja. Tagad, to pamainot, sapratu, cik ļoti ar to var strādāt un ietekmēt rezultātu. Tas ir kā nebeidzams process – jo vairāk iedziļinies, jo vairāk saproti, cik daudz sīku nianšu vēl jāizzina, un beigās visu salāgot tā, lai trasē būtu visātrākais.

Autors: Ilze Aperāne
Foto: rallyemotions.net