Ja šogad esat plānojuši tā lustīgi nosvinēt Jāņus līdz rīta gaismai un paparžu pļavā vērot saullēktu, tad tajā brīdī atcerieties, ka tur tālu, tālu uz austrumiem ir zeme, kurā kāds jaunietis šī rīta saullēktā kalnu serpentīnos dara ko tādu, pret ko motoru sporta līdzjutējs labprāt iemainītu laiskošanos paparžu pļavā.

Lai gan Japānas kultūra, rakstība un dzīvesveids kopumā ir visnotaļ atšķirīgi no mūsējās, ir dažas lietas, kuras mēs ar sajūsmu pieņemam un pat iemīlam. Es nerunāju par lielisku Sony televizoru vai jauna dana iegūšanu karatē. Runa ir par autosporta paveidu, kurā uzvarētājs nav ātrāks par citiem, bet gan skaistāks. Tā ir daiļslidošana uz asfalta, proti – drifts, un bez pirmā un vienīgā autosporta mākslas darbu radīšanas konkursa japāņiem ir izdevies arī tehnisks mākslas darbs, precīzāk – ota, ar ko šos mākslas darbus veidot. Tā ir automašīna, ar kuru viņi īpaši negrib dalīties ar pārējo pasauli – Nissan Skyline. Taču Eiropas autosporta mākslinieki ir acīgi un prot novērtēt svešzemju šedevrus, tādēļ par visām varītēm mēģina tos atgādāt šeit un pieradināt vietējam klimatam. Tā rodas stāsts par Latvijas drifta entuziastiem, kas ir pacentušies skatītājus iepriecināt ar ko nebijušu, tajā pašā laikā paši tiecoties pēc jaunām autosporta mākslas virsotnēm.

Vēsture un tapšana

Viens no šādiem drifta entuziastiem Latvijā ir Juris Pitkēvičs. Laikā kad drifta sacensības Latvijā kļuva populāras, Juris izlēma, ka vajag uzbūvēt tādu drifta automašīnu, kāda Latvijā nevienam nav. Pats gan ar driftu nenodarbojas, taču Ropažu pusē ir daudz domubiedru – drifta piekritēju, turklāt Jurim bija pazīstams pieredzējuis mehāniķis, kurš jau iepriekš bija «skrūvējis» vairākas rallija mašīnas. Šim cilvēkam arī pienākas lielākie nopelni automašīnas pārbūvē. Mašīna tika iegādāta Lietuvā, kur tā sākotnēji bija standarta izpildījumā, bez nekādiem uzlabojumiem, tai skaitā – ar stūri labajā pusē, kā jau visiem oriģinālajiem Nissan Skyline. Pēc iegādes pamazām tika uzsākta pārbūve, un kā pirmais darbs bija stūres pārvietošana uz Eiropai ierasto kreiso pusi. Tā kā neeksistē tāds produkts kā Nissan Skyline salona priekšējais panelis ar stūri kreisajā pusē, bija jāmeklē cits risinājums. Rezultātā šobrīd priekšējais panelis ir no Audi A3 un stūres pārvadā ir iestrādātas detaļas no citām automašīnām.

Dzinējs

Sākotnēji nebija plānots palielināt dzinēja jaudu, jo šķita, ka ar standarta 250 zs vajadzētu pietikt, taču pēc pāris testiem tika saprasts, ka tomēr būs par maz, tādēļ dzinēja dinamikas rādītāji tika uzlaboti. Tas panākts, iebūvējot lielāku, tepat Latvijā gatavotu, turbīnu, kā arī pārveidojot ieplūdes kolektoru un palielinot izplūdes cauruļu diametru līdz 90 mm. Nomainītas arī degvielas sprauslas – šobrīd degvielas padeve pie 100% noslodzes var sasniegt 800 cm3. Lai tas viss saskanīgi strādātu, ir uzstādīts VEMS vadības bloks, kuru iespējams viegli pieslēgt pie datora un veikt nepieciešamos regulējumus.
Šobrīd veiktie uzlabojumi ir pietiekami, lai jaudu varētu paaugstināt līdz 600 zs, taču, pēc Jura vārdiem, tas nav nepieciešams. Interesants fakts ir par degvielu – uz sacensībām bākā pilda bioetanolu E 85 kopā ar E 98 benzīnu. Tas tiek darīts tādēļ, ka bioetanolam ir mazāka sadegšanas temperatūra un motors netiek tik stipri uzkarsēts. Ja lietotu tīru E 98, tad pastāvētu lieli motora «sadegšanas» draudi. Šī paša riska dēļ Skyline bagāžniekā ir uzstādīta atsevišķa neliela degvielas bāka, lai motoram nepārtraukti pievadītu degvielu, jo bez šāda risinājuma pastāv risks, ka, piemēram, braucot līkumā, degvielas padeve var uz mirkli pārtrūkt, kas attiecīgi var dzinējā izraisīt ievērojamus bojājumus. Lai visu šobrīd esošo 410 zs jaudu un 500 Nm griezes momentu novadītu uz aizmugurējiem riteņiem, automašīnai uzlikts XTD sporta sajūgs. Juris stāsta, ka dabūt atbilstošu sajūgu nebija nemaz tik vienkārši. Pirms šī bija pasūtīts cits sajūgs, kuram ražotāji garantēja lielu jaudu izturību, taču rezultātā tas «nodega» pēc apmēram 1 km brauciena.

Piekare un virsbūve

Viens no būtiskākajiem elementiem driftam sagatavotajā automašīnā ir tā sauktais «bloķis». Tādēļ arī šeit ir uzlikts sporta gliemežtipa pašbloķējošais diferenciālis. Kas attiecas uz amortizatoriem – tos ir izstrādājuši speciālisti no «Driftworks». Šiem, īpaši driftam sagatavotajiem amortizatoriem, iespējams veikt dažādus regulējumus atbilstoši segumam un trases konfigurācijai. Jānovērtē arī labu vietējo speciālistu klātbūtne – stiprinātās bukses izvirpotas tepat vietējā darbnīcā. Juris atzīst, ka piekari noteikti vēl var pilnveidot, taču šobrīd nav vēlmes un vajadzības investēt papildu līdzekļus. Pro drifta tehniskais reglaments pieprasa drošības karkasu. Arī šeit tam ir atbilstoša homologācija, un iebūvēts tas tika «GSR sporta klubā». Ārējā dizainā ir ļoti minimālas izmaiņas – tikai notonēti priekšējie lukturi. 1995. izlaiduma gada Skyline jau lieliski izskatās tāpat, tādēļ īpaši vizuālie uzlabojumi nav nepieciešami.

Izmaksas

Būvējot auto, budžets ievērojami pieauga, un, kā jau tas bieži mēdz gadīties, lielākā nauda tika iztērēta dažādos sīkumos. Piemēram savilcēji, kas izlietoti būvēšanas procesā, kopā saskaitot izveido ievērojamu summu. Pati mašīna maksāja 3500 eiro. Apmēram gadu veicot uzlabojumus un pārbūvi, kopējā automašīnas vērtība šobrīd ir aptuveni 10 000 latu, kas, salīdzinot, piemēram, ar pilnīgi sagatavotu rallija automašīnu, ir diezgan zema cena. Drifta automašīnai lielākās regulārās sacensību izmaksas, protams, veido riepas, tādēļ trīs skaitļi, ar ko šīs mašīnas braucējiem bieži pienākas saskarties, ir 235, 45 un 18. Kā jau nopratāt – tas ir riepu izmērs. Uz vienām sacensībām tiek izlietotas vidēji 10 riepas. Var lietot arī R17, taču jebkurā gadījumā izmaksas ir no 25 līdz 80 latiem par vienību.

Projekts savā ziņā ir unikāls. Lai gan Latvijā ir vēl pāris Nissan Skyline, tik nopietnā sagatavošanā Juris ar savu komandu ir pionieri. Mums, skatītājiem, tikai atliek intensīvi apmeklēt drifta čempionāta posmus un baudīt mākslinieku priekšnesumus.

Gvido Elksnis:
«Mans pagājušā gada auto, ar kuru izcīniju čempiona titulu, šogad ir nonācis cita «HGK Motorsport» komandas braucēja lietošanā, jo tāds bija komandas lēmums – dot iespēju citiem biedriem izpausties un sevi pierādīt PRO drifta sacensībās. Plinti krūmos mest pagalam negribējās, un pieņēmu lēmumu meklēt iespējas nostartēt. Tā arī uzzināju par šo projektu, kurš atradās Ropažos un jau gadu tur ticis nopietni būvēts. Auto saimnieks bija pretimnākošs, un vienojāmies par auto īri uz pirmo čempionāta posmu. Pirmie apļi un pirmie iespaidi – pilnīgi cits auto! Turbo mašīnām ir savas īpatnības, jo nekad nebiju startējis ar turbo un turklāt tik jaudīgu. Pēc pāris apļiem sapratu turbīnas principu un sāku izmantot to lietderīgi, jo 410 zs un 500 Nm griezes moments ļāva izpildīt dažādus trikus lielā ātrumā. Salīdzinot ar pagājušās sezonas BMW, manuprāt, šis auto ir domāts ātrākam driftam – virs 160 km/h, kur parādās tā priekšrocības (jauda), bet uz lēnākiem ātrumiem bija grūtāk un auto svars arī lika sevi manīt. Protams, uzlabojot to, varētu panākt vēlamo rezultātu. Drifta auto galvenie pamatprincipi ir jauda, svars, stāvbremze un stūres leņķis, lai varētu auto «likt» šķērsām jau labu gabalu pirms līkuma 90 grādu leņķī un slīdēt, nezaudējot kontroli. Uzvarēt vairs nav tik viegli, jo konkurenti pa ziemu uz lauriem nav gulējuši un ir tapuši daudzi interesanti projekti, bet tie «niknākie» izies uz 2. posmu Vaiņodē. Nav tas lētākais un arī dārgākais motoru sporta veids, bet, domāju, pats modernākais un populārākais viennozīmīgi gan. Pamēģinot driftu, grūti ir no tā atteikties, un es vēlos sasniegt daudz šajā virzienā, jo jūtu, ka tas ir mans veids, kur izpausties!»

Tehniskie dati:

NISSAN SKYLINE, kupeja
Izlaiduma gads: 1995.

Dzinējs: RB 25 DET
2,5i 24 vārsti
Jauda 410 ZS
Griezes moments 500 Nm

Dzinēja uzlabojumi:
Pašbūvēts ieplūdes kolektors;
Sporta izplūdes kolektors;
Pašbūvēta 90 mm izplūdes caurule;
T-4 hibrīdturbīna (būvēta «Turbo Motors»);
«Performance» starpdzesējtāja radiators;
«Performance» dzinēja eļļas dzesēšanas radiators;
JECS degvielas sprauslas 800 cm3;
Papildus divi BOSCH degvielas sūkņi;
Degvielas patēriņš sporta režīmā – 2,7 l/min;
Programmējamais VEMS vadības bloks;
Degvielas tvertne 40 l.

Ritošā daļa:
«Driftworks Control System» amortizatori;
Pašbūvētas stiprinātās bukses;
Drošības karkass – GSR sporta klubs;
Riepu izmēri 235/45x18;
XTD sporta sajūgs;
Gliemežtipa pašbloķējošais diferenciālis.

Momo sporta krēsli,
Momo stūre,
Momo pedāļi.

Autors: Mārtiņš Berts
Foto: Krists Andersons