2008. gada 5. janvāris.

Beidzot, kaut arī ierobežotā daudzumā, pie mums Latvijas zaļpelēko ziemu bija nomainījusi baltā ziema. Lieki piebilst, ka daļu autobraucēju tas tikai priecē. Drīz pēc sniega uzsnigšanas vēstkopā Autoliste bija lasāms apmēram šāds viedoklis: nu jau uz ceļa vairs nav jābaidās no bembistu huļigankām, daudz trakāk, ja patrāpās kāda Subaru Impreza... .

Subarupower.lv šai dienai bija saņēmis ielūgumu no BurningTyrez Club kopīgam pasākumam pie dabas krūts ar auto „daiļslidošanas” elementiem. Lai gan daudzi nevarēja ierasties objektīvu apstākļu dēļ, par ko lasāma viņu taisnošanās forumā, pieteikušos braukt gribētāju skaits priecēja.

Rīts sākās „daudzsološi” – laiks debešķīgi skaists, skaidras debesis un .... -15 grādi pēc Celsija. Domājams, ka vaigos kniebjošais aukstums ne visiem bija pa prātam, taču vēlēšanās izbraukt ar Subaru pa sniegotu un apledojušu zemi bija pietiekami liela, lai agrajā rīta stundā tomēr izlīstu no savām siltajām gultām un nomainītu tās pret apsildāmajiem krēsliem automobilī (ja viņi tādi ir). Sestdienas rītā tika piefiksēta arī kāda pazīme, kas nepārprotami norāda, ka ziema un sals tomēr būs. Uz dīķa jau sēdēja pirmais bļitkotājs, kas nozīmē, ka pēc kāda laika tur uzsals arī ledus... .

Norunātajā stundā DUS Totāls jau bija sapulcējies entuziastu bariņš, lai kopīgi dotos uz Raganas lidlauku, taču tad plāni strauji mainījās, jo izrādījās, ka šādam pasākumam tur nav izveidojies atbilstošs segums. Sekoja nākamais mēģinājums – doties uz Līgatni, kur iespējams ir pieejama trase ar vajadzīgajiem parametriem. Siguldā izkārtojamies skaistā 15 mašīnu kāsītī un „brienam” uz Līgatni. Vienu brīdi jau šķita, ka rindas galā piestājies smagais arī ir ar mums, taču uzsākot kustību viņš nezin kādēļ ļoti strauji atpalika.

Līgatnē ierodamies 11:30 un tur mums tiek ierādīta tāda kā pļava, tāds kā lauks, bet tas nekādā ziņā nav lidlauks.

It kā jau viss „cilvēkiem” – trase pat ir jau iemēģināta (redzamas auto atstātās sliedes), līkumos saliktas riepas, vīri pat bija pacentušies sagādāt „sitamos” instrumentus un malku, kā arī iekūruši „kamīnu”. Par tā iedarbību liecināja kaut vai fakts, ka laukā nu jau bija vairs tikai -10 grādus auksts.

Daļa no atbraukušajiem tūlīt pat devās veikt trases ekspertīzi, pēc kuras notika īsa apspriede un pieņemts lēmums: „kartupeļu lauka mači” šodien netiks rīkoti! Trases segums ir pārāk nelīdzens, kā rezultātā pēc dažiem braucieniem varētu strauji papildināties autoservisu klientu skaits. Bet kuram gan tas ir izdevīgi?

Līdz ar to vienīgais reālais risinājums bija visiem kopīgi doties uz jau iepriekšējos pasākumos izmantoto trasi pie „Sēnītes”. Ātra sazvanīšanās un mēs jau dodamies turp. Savādi, bet pa ceļam neviens pat īpaši nepārsniedza ātrumu... . Laikam bija sabojājies spidometrs, kas rādīja kaut kādus savādus skaitļus... .

Tad nu esam klāt. Dežūrējošais Žigulis mūs sagaida. Tajā laikam valda karstums - puiši braukā ar atvērtu lodziņu... .

Tiek "noturēta" īsa organizatoriska sanāksme, vienošanās par pasākuma norisi, kam, kur un kā jābrauc un kam „uz kurieni” īstenībā jāiet. Tikai neliela saminstināšanās notiek, jo kaut kā ir aizmirsies par papīru un rakstāmajiem, lai piefiksētu cik tad ātri vai lēni trase tiks veikta.

Tomēr beidzot ir sadabūts arī tik nepieciešamais papīrs un sazīmēta starta kārtība.

Konkurentu iebiedēšanai tiek izmantoti visādi paņēmieni: kurš, gluži kā džedajs, izmanto „spēku” un raida mistiskus signālus ar saviem žestiem (nez kāpēc abos attēlos ir manāma kaut kāda līdzība?) ...

... kurš savukārt palīgos līdzi paņēmis PowerPuff Girl(a)s ...

... vēl kāds izmanto draudīgus zīmējumus uz sava auto ar domu: sargi savu "mugurpusi".

12:30 braukt gribētāji dodas trasē, lai pārbaudītu trases segumu un „pierakstītu līkumus” un 12:45 beidzot varam teikt: „Un šovs var sākties!”

Viss notiek gana raiti un skaisti. Dažiem pat ļoti skaisti. Slīd labi, dažviet pat mazliet tā kā par daudz pirmajai reizei, bet tomēr ir forši. Un viss notiek! Par spīti aukstumam, kas joprojām kniebj ap tiem pašiem -10, salstošajiem pirkstiem un vaigiem, kas pēc dažu minūšu sarunas svaigā gaisā liek lekt mašīnā pasildīt stīvus palikušos locekļus.

Kamēr vīriem savas nodarbošanās trasē, dāmām – savas darīšanas (vajadzētu tā kā manikīru...).

Kas ar karogu, kas bez tā, visi braucēji joņo pa trasi. Lai prieks būtu lielāks un viss notiktos vēl raitāk, nu jau trasē dodas vienlaicīgi 2 mašīnas. Taču drošības apsvērumi tiek ņemti vērā un tās nestartē vienlaicīgi. Tāpat tām arī netiek ierādīts katrai savs braukšanas virziens, lai nesanāk pārsteigums, satiekoties kādā līkumā.

Pamazām braucēju rindas kļūst retākas, jo daļa dodas tālāk savās gaitās. Paliek daži nemierīgākie (lai neteiktu – trakākie), kam vēl nav gana. Pēc nelielas atelpas pārtraukumā rodas vēlme pamēģināt trasi pretējā braukšanas virzienā. Domāts – darīts. Izrādās, ka nepierastais braukšanas virziens rada pavisam jaunas izjūtas.

Tā kā trase pamazām tiek aizvien vairāk nospodrināta, atsevišķās tās vietās braukšana jau patiesi sāk līdzināties „daiļslidošanai”.

Pamazām palēnām tuvojas vakars, jo šajā gadalaikā vēl joprojām tumsa piezogas drīz pēc plkst. 15:00. Aukstuma dēļ, kas liedz pietiekami raiti spaidīt hronometra pogas, saprotam – jābeidz. Nevis tā, kā padomājāt, bet - jābeidz braukt. Taču tik ļoti vēl gribas, ka visiem palikušajiem vēl mazliet jāpariņķo... .

... un tas, protams, beidzas ar to, ar ko tas arī varēja beigties. Kādā no līkumiem neskaidros apstākļos tiek norakstīta viena auto riepa. „Kaut kas” pamanās izkost riepā caurumu, pa kuru cauri varētu izšmaukt pat neliela izmēra lauku pele. Glābiņš, kā jau ierasts šādos gadījumos, tiek sameklēts DUS Totāls riepu darbnīcā un beidzas viss laimīgi.

Nosalušie un arī krietni izsalkušie uz nelielu pasēdēšanu vēl sapulcējas „Brālī”, kas var atļauties, malko „dzērienus”, kas nevar – kāri aplūko „dvīņus kefīrus”.

Pēc dienas svaigā gaisā un bez pārtikas šķiet, ka nu esam gatavi notiesāt ja ne govi, tad kādu citu mājdzīvnieku gan. Tomēr, sastopoties ar lielajiem šķīvjiem, secinām, ka šajā disciplīnā mums nemaz tik raiti nesokas. Pēc ēdienu baudīšanas piemeklē patīkams nogurums.

Vēl vien interesanta diena aizvadīta. Par spīti apstākļiem, kuru dēļ vairākkārt nācās mainīt ģeogrāfisko pozīciju, saņēmām krietnu adrenalīna devu. Lai turpinātu atkal citā laikā, varbūt arī citā vietā.
Palieciet kopā ar mums un jūs sagaida daudz patīkami brīži: ne tikai šādi „roku taisnošanas” pasākumi, kas ziemai ir īpaši noderīgi, bet ar laiku arī kas vairāk. Kas – lai tas paliek mūsu mazais noslēpums... .

P.S. Vakarā TV laika ziņās gan mums draudēja, ka nākamajā nedēļā ir gaidāms atkusnis. Tādēļ esiet modri – neatstājiet vaļā ledusskapju un mājas durvis, un neļaujiet tur esošajam siltumam izkļūt laukā un pārlieku sasildīt gaisu! Let it snow!!!