16. un 17. jūnijā ieplānotais LMT Latvijas rallija čempionāta ceturtais posms „Cēsis 2007” priecēs vientilta piedziņas klašu pārstāvjus. Iemesli tam vairāki.

Cerības uz godalgām sacensību absolūtajā vērtējumā gan nelolo neviens no vientilta piedziņas ieskaites braucējiem, būtu augstprātīgi cīnīties ar pilnpiedziņas mašīnām. Taču vienalga jūtams prieks visu aptaujāto pilotu teiktajā, kuri rallijā „Cēsis 2007” stūrēs priekšējās vai aizmugurējās piedziņas sacīkšu automobiļus. Ar sajūsmu ralliju gaida Arvis Vecvagars: „Lai gan mūsu valsts rallija čempionāta vasaras sezonu atklājām pirms četrām nedēļām ar ralliju „Talsi 2007”, izbaudīt tur nospraustos ātrumposmus nenovēlu citiem. Tur ceļu segums no vienas vietas klāts ar akmeņiem.”

„Tāpēc par vasaras saulainākās sezonas īsto atklāšanas sacensību vienmēr uzskatu šo ralliju. Vairākreiz cietāka ceļu seguma un krietni slaidāku pagriezienu dēļ beidzot atraisīti varēs braukt arī vientilta piedziņas pārstāvji. Ja vien netraucēs karstie laika apstākļi. No karstuma glābjošā salona izolācija taču sacīkšu spēkratiem izņemta, auto šādi ir vieglāks. Tāpat arī neviena sacīkšu mašīna nav aprīkota ar gaisa kondicionieri, auto tā ir jaudīgāks. Tāpēc nobraukt garas distances sacīkšu režīmā šādos uzsilušos spēkratu salonos prasa piepūli. Lielā karstumā uzstādīt labākos laikus ātrumposmos spēs tikai izturīgākie,” teic Arvis Vecvagars.

Tātad pirmais iemesls skaidrs, krietni līdzenāki ceļi iepriecina ikvienu vientilta piedziņas ekipāžu. Otrais iemesls, iespējams svarīgāks. Atšķirībā no iepriekš apzinātajiem pilnpiedziņas sportistiem, kuri atrod laiku arī interesantākai, ar autosportu nesaistītai izklaidei, vientilta piedziņas pārstāvji to nevar atļauties. Četru nedēļu pauzes laikā starp notikušajām un gaidāmajām sacensībām ikviens no viņiem atpūtai veltītos brīžus vai nu pavadījis sacīkšu mašīnas remontdarbos, vai neatrāvies no darba lietām. Un tikai retais piedalījies treniņnolūkos nesenajā minirallijā „Jaunpils 2007”. Tur dalībnieku vidū bija arī Egils Īle.

„Sportistiem no neprestižajām klasēm brīvu brīžu ir maz. Daudzi šāda līmeņa braucēji sacensībās piedalās par saviem finansu līdzekļiem. Rallijs tamdēļ drīzāk ir atpūta. Izbrīvējušies no darba dunas, spējam pievērsties hobijam. Cēsu ralliju šādi uztveram par svētkiem. Un absolūti mūs nesatrauc trīs maratonposmi vai iespējamais lietus. Garajos ātrumposmos atgūt braukšanas ritmu sacīkšu režīmā var ātrāk, arī par līkņājošajiem laika apstākļiem nebēdāsimies. Ir taču dubults prieks izvairīties no šur tur līkumos vīdošas bīstamas peļķes,” saka Egils Īle.

Vientilta piedziņas klasēs gan rezervēti nebrauc visi, to nepavisam nevar attiecināt uz Arta Štrausa un Jāņa Kārkliņa dueli. „Vinnētājs mūsu cīniņā šobrīd es neesmu, tomēr esmu gatavs cīnīties. Ja vien atkal neuzteiks tehniska problēma, tās mani sākušas vajāt. Talsu rallijā nolauzts ritenis, Jaunpils rallijā sabojāta pārnesumkārba... Tāds ir manu divu pēdējo sacensību rezultāts. Tomēr nebēdāju, īpaši stiprs būšu, ja līs. Redziet, arī manas klases pārstāvji starp rallijiem trenējas, tomēr neviens speciāli tos neorganizē lietus laikā. Šādās dienās taču nav patīkami kaut kur doties ārpus mājām,” sarunu iesāk Jānis Kārkliņš.

Jānis Kārkliņš turpina: „Tāpēc pielijušos ceļos priekšrocības būs daudzcīņas čempionātā reiz startējušiem, kā man. Šajās ziemas sacensībās dalībniekiem nav izvēles variantu, jāriņķo vien pa šļūdoni vai ledu.” Jāatzīmē, ka nevienā no četriem iepriekš notikušajiem Cēsu rallijiem uzvaru absolūtajā ieskaitē vientilta piedziņas mašīnām nav guvis neviens šobrīd aktīvais braucējs šajā ieskaitē. Vai nu iepriekšējie laureāti vairs nepiedalās LMT Latvijas rallija čempionātā, vai arī uzvarētāji pārgājuši uz pilnpiedziņas klasi. Tāpēc pašreizējiem vientilta piedziņas pārstāvjiem dota iespēja sevi parādīt no labākās puses.

Mareks Ivans
Rallija „Cēsis 2007” preses centra vadītājs
Foto: Raimonds Volonts